Maksātnespējas procesā tiek pārdota tikai vērtīga manta

 

Saskaņā ar likuma noteikumiem administratoram ir jāpārdod visa maksātnespējīgajai personai piederošā manta, atstājot tikai dažas mēbeles, apģērba gabalus un traukus, kā arī mantu, ko izmanto bērni. Taču praksē notiek pavisam savādāk (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?).

​

Administratori parasti pārdod tikai nekustamo īpašumu (dzīvokli, māju un zemi) un automašīnas. 

​

Citu mantu, kas nekur nav reģistrēta, administratori pārdod ļoti reti. Administrators par to, ka maksātnespējīgajai personai pieder nekur nereģistrēta vērtīga manta, piemēram, dārglietas vai mākslas darbi, var uzzināt tikai no pašas maksātnespējīgas personas. Un, lai gan saskaņā ar likumu maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir jāsniedz administratoram patiesa informācija par savu mantu, tomēr, ja parādnieks to neizdara, administratoram ir gandrīz neiespējami par šādu mantu uzzināt.

​

Administratori reizēm pārdod arī citu mantu, kura ir reģistrēta vai par kuras esamību var uzzināt no valsts iestādēm, piemēram, kapitāla daļas, akcijas vai citus vērtspapīrus, ieročus, bet administratori to dara tikai tad, ja šī manta ir vērtīga un to ir iespējams pārdot.

 

Administratori uz mājām nenāk (sk. Vai administrators nāks pie parādnieka uz mājām?) un nepārdod lietotas mēbeles, apģērbus, traukus, elektrotehniku un tamlīdzīgu mantu, jo to nav lietderīgi darīt (iegūtie līdzekļi ir niecīgi salīdzinājumā ar pārdošanas izmaksām). Administratori nav ieinteresēti pārdot mantu ar nelielu vērtību, jo administratora atlīdzība ir tikai 10 % no iegūtajiem naudas līdzekļiem, bet mantas pārdošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 5% no iegūtajiem līdzekļiem.

 

Piemēram, ja administrators pārdod parādniekam piederošo automašīnu par 500 eiro, administratora atlīdzība ir tikai 50 eiro, bet pārdošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 25 eiro.

​

​

​

Maksātnespējas process ir vienkāršāks, lētāks un norit ātrāk, ja parādniekam nepieder vērtīga manta

 

Ja maksātnespējas procesā nav pārdodama manta, maksātnespējas procesa pirmā daļa – bankrota procedūra – norit aptuveni trīs mēnešus (sk. Kā norit bankrota procedūra). Turpretī, ja ir pārdodama manta, bankrota procedūra gandrīz nekad nenorit trīs mēnešus, bet reizēm var ievilkties daudz ilgāk par likumā mantas pārdošanai paredzēto sešu mēnešu termiņu (sk. Cik ilgi norit maksātnespējas process?), kā arī administrators var prasīt parādniekam segt mantas pārdošanas izmaksas.

​​​​

​

Maksātnespējas procesā var pārdot arī uz parādnieka laulātā vārda reģistrētu mantu

 

Jāņem vērā, ka gadījumos, kad starp laulātajiem nav noslēgts laulības līgums, uz viena laulātā vārda reģistrēta manta var daļēji piederēt arī otram laulātajam. Tāpēc līdzīgi kā tiesu izpildītāji vērš piedziņu uz parādnieka laulātā mantu (sk. Vai tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no vīra vai sievas?), arī administratora pārdod to parādnieka mantu, kas ir reģistrēta uz parādnieka laulātā vārda, bet pieder abiem laulātajiem kopīgi. 

​

​

​

Maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, ja parādnieks pirms maksātnespējas procesa ir neapdomīgi atbrīvojies no vērtīgas mantas

​

Nedrīkst neapdomīgi, neprasot jurista padomu, pirms maksātnespējas procesa atbrīvoties no mantas vai šķirt laulību, sadalot mantu par labu tam laulātajam, kuram nav parādi. Mantu reizēm var pasargāt no pārdošanas, bet to ir jādara ļoti pareizi. Pretējā gadījumā var gan izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības (sk. Kādu iemeslu dēļ tiesa var nedzēst parādus (saistības)?), gan atcelt darījumu par mantas atsavināšanu (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem maksātnespējas procesā). 

​

​

​

​Ko darīt?

​

Katra parādnieka situācija ir savādāka, un nav visiem piemēroti standarta risinājumi. Tāpēc, ja vēlaties veiksmīgi atrisināt savas parādu problēmas vai vēlaties nodrošināties, lai jūsu maksātnespējas process norit veiksmīgi, rakstiet vai zvaniet. Jūs saņemsiet atbildes uz visiem jūsu jautājumiem un palīdzību jebkurā situācijā. ​​​​​

​