Būtiski atšķiras gadījumi, kad parādus maksātnespējas procesā nevar dzēst vispār, un gadījumi, kad maksātnespējas procesa uzsākšana ir tikai jāatliek

 

Situācijas ir būtiski atšķirīgas, kad maksātnespējas procesu nevar uzsākt vispār vai to nav jēga uzsākt, un kad maksātnespējas procesa uzsākšana ir tikai jāatliek uz kādu laiku. 

​

Parasti gadījumi, kad maksātnespējas procesu nevar uzsākt vispār vai to nav lietderīgi uzsākt, ir tad, ja lielākā parādu daļu vai visi parādi ir tādi parādi, kurus nav iespējams dzēst maksātnespējas procesā (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?):

- ar spriedumu vai citu dokumentu krimināllietā piedzītie zaudējumi, kompensācijas vai sodi;

- zaudējumi, kas izriet no neatļautas darbības (parasti juridisko personu maksātnespējas procesā administratoru piedzītie zaudējumi no valdes locekļiem);

- uzturlīdzekļu parādi.

​

Daudz biežāk maksātnespējas procesu tikai nevar uzsākt uzreiz, piemēram, parasti tas ir tādēļ, ka parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir sniedzis nepatiesu informāciju kreditoriem vai ir slēdzis darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem (sk. Kad ir piemērotākais laiks maksātnespējas procesa uzsākšanai?) . 

​

​

​

Ko darīt, ja maksātnespējas procesa uzsākšanu ir jāatliek?

 

Paņemt kredītu un samaksāt tikai pirmo ikmēneša maksājumu nedrīkt, jo to var uzskatīt par krāpšanu (sk. Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu), taču nav arī vajadzīgs daudzu gadu garumā lielāko daļu ienākumu tērēt parādu samaksai un taupīt visur, kur vien iespējams. Neviens to nenovērtēs un neviens to neprasa (varbūt tikai negodprātīgi parādu piedzinēji). Bieži nav nekāda jēga censties maksāt parādus, ja tāpat ir skaidrs, ka parādus nebūs iespējams samaksāt, un ātrāk vai vēlāk būs jāuzsāk maksātnespējas process.

 

Brīdī, kad nav iespējams samaksāt parādus, nereti cilvēki maksā tiem kreditoriem, kas ir visuzstājīgākie, taču  finansiāli izdevīgāk kā pirmos ir maksāt parādus:

• kurus nevarēs dzēst maksātnespējas procesā (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?) 

• kuru nesamaksas dēļ rodas vēl citas negatīvas sekas, piemēram, kuru nesamaksāšanas dēļ var uzsākt kriminālprocesu (kas ir ļoti reti izņēmuma gadījumi), par kuru ir galvojusi cita persona, kura nodrošināšanai ir ieķīlāts citai personai piederošs īpašums, vai kuru nemaksāšanas dēļ var izbeigt kādu parādniekam nepieciešamu līgumu,

• kuru piedziņai tiesu izpildītājs var ieturēt lielāku daļu no parādnieka ienākumiem - uzturlīdzekļus, administratīvo lietu un kriminālprocesa ietvaros uzliktos sodus, piedzītās kompensācijas un zaudējumu atlīdzību (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

​

Piemēram, kā pirmos var maksāt uzturlīdzekļus vai administratīvos sodus, kurus maksātnespējas procesā nevarēs dzēst, vai īres maksu, kuras nesamaksas dēļ var izbeigt īres līgumu, bet nemaksāt kredīta maksājumus.

 

Parādnieks līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai var veikt arī daudzas citas darbības, kas ļauj nodrošināt parādnieka ienākumu saglabāšanu parādnieka rīcībā, piemēram, aizkavēt tiesas lēmumu stāšanos spēkā (sk. Kā notiek parādu piedziņa?) vai nokārtot, lai uzturlīdzekļus piedzen tiesu izpildītājs, tādejādi samazinot to summu, ko saņem citi kreditori (sk. Uzturlīdzekļi un uzturlīdzekļu parādi).

​

​

​

Ko darīt, ja maksātnespējas procesā parādus nevar dzēst?

​

Ja maksātnespējas procesu nevar uzsākt vai to nav lietderīgi uzsākt, parādnieks ir tiešām neapskaužamā situācijā, it īpaši, ja parādi ir uzturlīdzekļu parādi vai ar tiesas spriedumu vai citu dokumentu krimināllietā piedzīti parādi, jo tādā gadījumā parādniekam tiek ieturēta liela daļa no ikmēneša ienākumiem (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?). 

​

Tomēr bieži arī šādās situācijās pastāv risinājumi, kas samazina parāda apmēru, liedz kreditoram piedzīt parādu vai ļauj parādu samaksāt pa daļām ilgākā laika periodā, piemēram: 

- parāda cesija, citai, parādniekam pazīstamai personai, nopērkot prasījuma tiesības no kreditora par summu, kas ir mazāka par prasījuma summu;

- vienošanās ar kreditoru par parāda samaksu pa daļām vai parāda apmēra samazināšanu;

- lūgums tiesai sadalīt termiņos ar tiesas spriedumu piedzītā parāda samaksu;

- uzņēmējdarbības veikšana nevis algota darba strādāšana. 

​

Vienīgi uzturlīdzekļu parādus nedrīkst nemaksāt, ja tam nav kādi attaisnojoši iemesli, jo par to var saukt pie kriminālatbildības (sk. Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu).

   

​

​

​

Parādus līdz 5000 eiro var dzēst saskaņā ar likumu par atbrīvošanu no parādsaistībām

​

Saskaņā ar Fizisko personu atbrīvošanas no parādsaistībām likumu atbrīvoties no parādiem var (sk. Atbrīvošana no parādsaistībām līdz 5000 eiro):

• ja parādu kopējā summa nav lielāka par 5000 eiro, un katra parāda samaksai ir veikti maksājumi 20% apmērā no parādsaistību sākotnējā apmēra (pamatsummas);

• ja parādniekam pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss;

• ja parādnieks saņem sociālos maksājumus, 

• ja parādnieka darba alga nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

​​

   

​

Ko darīt?

​   ​

Gadījumos, kad ir parādi, ko nav iespējams samaksāt, bet maksātnespējas procesu nevar uzsākt uzreiz, vai parādus vispār nav iespējams dzēst maksātnespējas procesā, ir daudz un dažādi risinājumi, kas atvieglo parādnieka situāciju, atliek tiesas spriedumu un lēmumu stāšanos spēkā vai samazina to naudas summu, ko tiesu izpildītājs var piedzīt no parādnieka. Taču jāatceras, ka šos risinājumus jūs neatradīsiet internetā un ka katra situācija ir savādāka, tāpēc katram parādniekam var būt cits piemērotākais risinājums. Ja vēlaties to noskaidrot, rakstiet vai zvaniet.