Parādu piedziņa notiek trīs atšķirīgos posmos, un šie posmi būtiski atšķiras viens no otra.

​

​

(1) Parādu piedziņa, ko veic kreditori un parādu piedzinēji

​

Parasti uzreiz pēc tam, kad parādnieks nav veicis kādu no kārtējiem maksājumiem vai ir iestājies parāda samaksas termiņš, kreditori veic darbības, kuras sauc par parādu ārpustiesas atgūšanu.

​

Parādu ārpustiesas atgūšana nav nekas vairāk kā tikai nepatīkami rakstiski un mutiski brīdinājumi, atgādinājumi un prasības LABPRĀTĪGI samaksāt parādu (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?). Šīm darbībām ir jānotiek saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kas nosaka daudzus ierobežojumus, piemēram, aizliegumu bez parādnieka piekrišanas ierasties pie parādnieka uz mājām vai darba vietu, zvanīt vēlu vakaros un no rīta, sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju, un tml.

​

Parasti kreditori parādu nodod piedziņai tā saucamajiem parādu piedzinējiem (parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem).

​

Šajā posmā:

• kreditori un parādu piedzinēji neko praktisku nevar izdarīt - nevar atņemt parādniekam naudu, mantu, īpašumus un tml. (sk. Ko drīkst un ko nedrīkt darīt parādu piedzinēji?),

• parādu piedzinēji un reizēm arī kreditori izmanto ļoti nepatīkamas psiholoģiskās ietekmēšanas metodes (tiešus un netiešus draudus, melus, vainošanu, kaunināšanu, u.tml.), kas parādniekam, kas tam nav sagatavojies vai notic teiktajam, rada patiesi nepatīkamus brīžus (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?) ,

• kreditoru un parādu piedzinēju teiktais parasti nav taisnība vai arī viņu sniegtā informācija ir nepilnīga, kas rada parādniekam nepareizu priekšstatu par kreditoru iespējām un to, kas un kad notiks tālāk.

   

  

(2) Parāda piedziņai nepieciešamā tiesas nolēmuma iegūšana

​

Lai varētu piedzīt parādu, kreditoram ir nepieciešams tiesas lēmums vai spriedums, tāpēc parasti tad, ja kādu noteiktu laiku no parādnieka nav izdevies atgūt parādu, kreditori vai parādu piedzinēji griežas tiesā.

​

Tiesas nolēmuma pieņemšana atkarībā no procesa veida un parādnieka veiktajām darbībām var notikt gan ļoti ātri, gan ilgi, pat vairākus gadus.  Reizēm, it īpaši, ja parāda nodrošināšanai nav ieķīlāts nekustamais īpašums vai parāda summa ir liela (vairāk kā 2500 eiro), tiesas lēmuma stāšanos spēkā var aizkavēt, reizēm pat uz vairākiem gadiem.

  

Parādu piespiedu piedziņai nepieciešamā tiesas lēmuma vai sprieduma iegūšana var notikt četros dažādos veidos: 

1) izmantojot īpašu procesu - saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā,

2) izmantojot īpašu procesu - saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (var izmantot tikai tad, ja līgums ir noslēgts pie notāra vai prasības nodrošināšanai ir noslēgts un reģistrēts zemesgrāmatā vai komercķīlu reģistrā ķīlas līgums);

2) iesniedzot pieteikumu tiesā par maza apmēra prasību par parāda līdz 2500 eiro piedziņu (vienkāršotā procedūra),

3) iesniedzot tiesā pieteikumu parastajā kārtībā.

​

Nodokļu parādu piedziņai tiesas nolēmums nav nepieciešams. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un veikt piedziņu pašam vai nodot to izpildei tiesu izpildītājam.

​

Jāatceras, ka tiesas process pats par sevi nekādas reālas sekas vēl nerada, parādnieks var arī arī neiet uz tiesu un nesniegt tiesai atbildes, paskaidrojumus vai citus dokumentus, un parasti parādniekiem sodu par tiesas ignorēšanu neuzliek. 

  

   

(3) Parādu piedziņa, ko veic tiesu izpildītājs

​

Tiešām reālas sekas parādnieks izjūt tikai pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par parāda piedziņu, tas ir stājies spēkā (nav pārsūdzēts vai to nevar pārsūdzēt) un šis nolēmums ir iedots piedziņai tiesu izpildītājam (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

​

Tiesu izpildītājam ir tiesības un pienākums:

• pārdot parādniekam piederošo mantu, kas parasti ir tikai automašīnas un nekustamais īpašums (dzīvoklis, māja un zeme),

• noņemt no parādnieka konta naudu (bet atstājot parādniekam 700 eiro un noteikt kontiem limitus (dot bankai rīkojumu naudu virs noteiktā limita pārskaitīt tiesu izpildītājam),

• prasīt darba devējam pārskaitīt daļu no algas vai citiem ienākumiem (bet ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus),

• atsevišķos gadījumos pārdot arī uz parādnieka laulātā vārda reģistrētu nekustamo īpašumu un automašīnas (sk. Vai tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no vīra vai sievas?)

​

​

Ko darīt?

​

Nesamaksājami parādi un tiesu izpildītāja piedziņa ne vienmēr nozīmē, ka parādniekam ir jāpazaudē visi savi īpašumi un parādnieks vairs nevarēs saņemt no saviem ienākumiem vairāk kā 610 eiro mēnesī. Pareizi un savlaicīgi rīkojoties, nereti var gan paglābt savus īpašumus, gan nopelnīt, neskatoties uz parādiem un tiesu izpildītāju piedziņu. Ja vēlaties uzzināt, kā to izdarīt, zvaniet vai rakstiet mums. 

​

Maksātnespēja, lai gan tai ir arī negatīvas sekas un to ne vienmēr ir iespējams uzsākt (sk. Kādām prasībām parādniekam ir jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu?), ir veids kā apturēt parādu piedziņu un atbrīvoties no parādiem, samaksājot tikai nelielu daļu no parādu summas (sk. Kas ir fiziskās personas maksātnespēja?). 

​