Maksātnespējas procesā pārdod parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnas

 

Saskaņā ar likumu administratoram ar dažiem izņēmumiem ir pienākums pārdot visu parādniekam piederošo mantu (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?), tomēr praksē notiek pavisam savādāk. 

​

Tas, ka maksātnespējas procesā parādnieks paliks bez nekā, ir mīts. Administratori nekad neapmeklē parādnieku mājās un nepārdod parādnieka mājoklī esošo mantu (ledusskapjus, televizorus, veļas mašīnas, mēbeles, datorus, dārglietas utml.). Administrators pārdod vienīgi parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnas, un reizēm arī citu reģistrētu vērtīgu mantu, piemēram, medību ieročus, motorlaivas, vērtspapīrus. 

​

​

Maksātnespējas procesā var pārdot arī laulātā mantu

 

Saskaņā ar likumu noteikumiem vienam laulātajam piederošā manta var piederēt pilnībā vai daļēji otram laulātajam, tādēļ parādnieks atbild par saviem parādiem arī ar mantu, kas pieder abiem laulātajiem kopīgi samērā ar viņam piederošo daļu, tāpēc administratoram ir jāpārdod arī tā laulāto kopīgās mantas daļa, kas pieder maksātnespējīgajam laulātajam. Jāņem vērā, ka uz viena laulātā vārda reģistrēts īpašums var piederēt abiem laulātajiem kopīgi. 

​

​

Informācija par maksātnespējas procesu ir publiski pieejama internetā un var tikt glabāta citos reģistros

 

Likums nosaka, ka Maksātnespējas reģistrā tiek izdarīti ieraksti par visiem maksātnespējas procesiem, un informācija par maksātnespējas procesu ir publiski pieejama internetā visu maksātnespējas procesa laiku, kā arī gadu pēc procesa pabeigšanas. Ieraksti no Maksātnespējas reģistra tiek dzēsti pavisam pēc desmit gadiem. 

​

Lai arī Maksātnespējas reģistrā informācija par maksātnespējas procesu pēc kāda laika tiek izdzēsta, likumi neaizliedz informāciju par maksātnespējas procesu uzkrāt citās datu bāzēs.

​

   

Maksātnespējas process vēlāk var apgrūtināt iespējas saņemt kredītus un pirkt preces uz nomaksu

​

Nekur nav noteikts, kā kredītu un līzingu devējiem un pārdevējiem, kas pārdod preces uz nomaksu, ir jāvērtē fakts, ka aizņēmējam vai pircējam ir bijis maksātnespējas process, tomēr viņi maksātnespēju var vērtēt kā papildus risku, un tāpēc var atteikties dot kredītu, līzingu vai pārdot preces uz nomaksu, kā arī var noteikt lielākus procentus.

​

Jāņem vērā, ka gadījumā, ja kredīta vai līzinga devējs prasīs, vai potenciālajam kredīta vai līzinga ņēmējam ir bijis maksātnespējas process, šo faktu nedrīkstēs slēpt, jo, lai gan ļoti maza, bet tomēr pastāv iespēja, ka par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu kredīta devējam pirms kredīta ņemšanas kredīta ņēmēju var saukt pie kriminālatbildības (sk. arī Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu).

​

​

Maksātnespējas process var apgrūtināt iespējas noslēgt darījumus

​

Civiltiesībās ir nostiprināti pušu autonomijas un brīvprātības principi, kas ļauj jebkurai personai izvēlēties, vai slēgt konkrētu darījumā vai nē un ar kuru personu slēgt darījumu. Diskriminācija ir aizliegta tikai atsevišķās jomās, piemēram slēdzot darba līgumus vai līgumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem, un arī tikai tad, ja diskriminācija ir notikusi konkrētu apstākļu dēļ, piemēram,  līgumslēdzēja rases, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma vai invaliditātes dēļ.

​

Maksātnespēja ir mantiskais stāvoklis, bet diskriminācija mantiskā stāvokļa dēļ ir aizliegta tikai darba tiesībās, tāpēc tikai darba līgumu nedrīkst atteikties noslēgt darbinieka maksātnespējas procesa dēļ.  Slēdzot jebkuru citu līgumu, potenciālais darījuma partneris var atteikties slēgt līgumu otras līguma puses maksātnespējas dēļ. 

​

Praksē maksātnespējīgie parādnieki dažreiz saskaras ar situācijām, ka viņiem atsaka noslēgt līgumu tādēļ, ka viņiem norit maksātnespējas process. Piemēram, Rīgas dome atsakās slēgt zemes nomas līgumus ar maksātnespējīgām personām pat gadījumos,  kad nomas maksa ir tikai pāris eiro mēnesī. 

​

​

Pirms termiņa tiek izbeigti līgumi, kuriem vēl nav iestājies samaksas termiņš, un kuri tiek pildīti

 

Maksātnespējas likums nosaka, ka parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

 

Tas nozīmē, ka: 

- parādnieks nevar izvēlēties, kuras saistības (parādus) dzēst maksātnespējas procesā un kurus nedzēst;

- pirms termiņa tiek izbeigti arī tie līgumi, ko parādnieks pilda, un tiek dzēstas saistības, kas izriet no šiem līgumiem.

 

Piemēram, ja parādniekam ir patēriņa kredīti, kurus parādnieks nevar samaksāt, un vienlaicīgi ir kredīts arī bankā, kurš ir nodrošināts, ieķīlājot parādniekam piederošo dzīvokli, uzsākot maksātnespējas procesu, tiks izbeigts arī ar banku noslēgtais kredīta līgums un tiks pārdots ieķīlātais dzīvoklis, neskatoties uz to, ka parādnieks nav nokavējis nevienu maksājumu bankai. 

​

Vissliktākās sekas šis noteikums rada gadījumos, kad par attiecīgo saistību izpildi ir galvojusi cita persona vai cita persona saistību nodrošināšanai ir ieķīlājusi savu īpašumu, jo pēc maksātnespējas uzsākšanas kreditori var vērst prasības par parāda samaksu arī pret gavotāju un var prasīt parāda nodrošināšanai ieķīlātā īpašuma pārdošanu, pat ja līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai parādnieks ir savlaicīgi veicis visus maksājumus.

 

Piemēram, ja kredītu ir ņēmis vīrs, un kredīta nodrošināšanai ir ieķīlāts sievai piederošais dzīvoklis, vīram uzsākot maksātnespējas procesu, kredīta līgums tiek izbeigts, un ieķīlātais (sievai piederošais) dzīvoklis tiek pārdots, neskatoties uz to, ka kredīta maksājumi pirms tam vienmēr tika veikti savlaicīgi.  

 

Vienīgais izņēmums ir bankas un parādnieka vienošanās par ieķīlātās mājas vai dzīvokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā. Tādā gadījumā līgums netiek izbeigts un parāds netiek dzēsts vai tiek dzēsts daļēji.

​

​

Maksātnespējas procesā administrators var prasīt atzīt par spēkā neesošiem atsevišķus parādnieka iepriekš noslēgtos darījumus

​

Maksātnespējas procesu var izmantot tikai godprātīgi parādnieki. Viena no negodprātības pazīmēm ir tādu darījumu slēgšana, ar kuriem parādnieks nodara zaudējumus kreditoriem. Maksātnespējas procesā šādus darījumus administratoram ir jāprasa atzīt par spēkā neesošiem (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem fiziskās personas maksātnespējas procesā).

​

Administrators var prasīt atzīt par spēkā neesošiem tikai tādus darījumus: 

• kas noslēgti pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,

• ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem.

​​

Visos gadījumos, kad tiesa apmierina administratora prasību atzīt par spēkā neesošiem parādnieka noslēgtos darījumus, tiek izbeigts arī maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

​

​

Maksātnespējas process var negatīvi atsaukties uz citām  personām, ar kurām parādnieks ir slēdzis darījumus vai kas ir iesaistītas parādnieka darījumos

​

Maksātnespējas process reizēm var negatīvi atsaukties uz citām personām, proti:

• galvotājiem, kas ir galvojuši par parādnieka saistībām, rodas pienākums maksāt parādu parādnieka vietā, ja maksātnespējas procesa uzsākšanas dēļ tiek izbeigts līgums, par kura izpildi ir dots galvojums;

• personai, kas ir ieķīlājusi savu īpašumu parādnieka prasības nodrošināšanai, kreditors prasa pārdod ieķīlāto īpašumu;

• ja maksātnespējīgajai personai kāds ir parādā, administratora pienākums ir atprasīt naudu no maksātnespējīgās personas parādniekiem, piemēram, ja maksātnespējīgā persona ir uz galvojuma līguma pamata samaksājusi naudu kādas citas personas parāda dzēšanai (arī tad, ja naudu ir piedzinis tiesu izpildītājs), administratoram ir jāatprasa šī nauda no attiecīgās personas;

• ja administrators ceļ prasību tiesā par parādnieka noslēgtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu, personai, ar kuru parādnieks bija noslēdzis līgumu, rodas pienākums atdot visu uz līguma pamata saņemto, piemēram, ja parādnieks ir atdāvinājis savu dzīvokli dēlam, administrators ceļ prasību pret dēlu par dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un dzīvokļa īpašuma tiesību reģistrēšanu atpakaļ uz parādnieka vārda;

• ja parādnieks ir slēdzis kādu darījumu, bet vēl nav veicis samaksu, pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieks nedrīkst veikt samaksu saskaņā ar attiecīgo darījumu, un attiecīgais darījuma partneris kļūst par kreditoru, kura prasījums tiek dzēsts maksātnespējas procesā, piemēram, ja parādnieks uz nomaksu ir nopircis dzīvokli un visi maksājumi par dzīvokli vēl nav veikti, dzīvokļa pārdevējs kļūst par parastu kreditoru, kura prasījums maksātnespējas procesā tiek dzēsts tāpat kā jebkurš cits parāds.

​

​

Maksātnespējas process var ierobežot darba iespējas (retos gadījumos)

 

Darba likums nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, tāpēc maksātnespējas process nevar ierobežot darba iespējas.

 

Neskatoties uz minēto, vairāki likumi nosaka ierobežojumus, piemēram, maksātnespējīgās personas nevar būt advokāti, notāri, tiesu izpildītāji un tiesneši.

 

2018.gadā Kredītiestāžu likumā tika izdarīti grozījumi, kas nosaka, ka kopš 2019.gada 1.febrāra bankas vairs nedrīkst pieņemt darbā darbiniekus, kuriem norit maksātnespējas process vai pēc procesa pabeigšanas nav vēl pagājis viens gads, ja attiecīgā darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar bankas pamatdarbību (ja attiecīgais darbinieks ir iesaistīts finanšu pakalpojumu sniegšanā, kredītrisku pārvaldībā vai ietekmē kredītiestādes riska profilu).

​

Ir iespējams, ka vēlāk var tikt pieņemti arī citi likumi, kas ierobežos personu, kam ir bijis maksātnespējas process, iespējas ieņemt noteiktus amatus, taču visticamāk, ka šādi izņēmumi nebūs daudz.

 

​

Maksātnespējas process nav lēts

​

Maksātnespējas procesa uzsākšanas izmaksas ir aptuveni 1200 eiro. Ja maksātnespējas process kādu iemeslu dēļ tiek izbeigts, nedzēšot saistības, šo naudu nav iespējams saņemt atpakaļ.

​

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir jāmaksā kreditoriem 1/3 no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešā daļa no minimālās darba algas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu, un maksājumi ir jāveic neatkarīgi no tā, vai parādniekam ir ienākumi vai nav, un neatkarīgi no jebkādiem citiem apstākļiem.

​

Likums atļauj samazināt saistību dzēšanas plānā paredzēto ikmēneša maksājumu kreditoriem, un, ja parādnieks ir pazaudējis darbu, samazināt uz pusi ikmēneša maksājumu, tomēr kamēr tiesa nav apstiprinājusi attiecīgos grozījumus plānā, parādniekam ir jāveic maksājumi pilnā apmērā saskaņā ar saistību dzēšanas plānu, neskatoties uz ienākumu samazināšanos vai pat neesamību.  

​

Ja parādnieks neveic maksājumus, maksātnespējas procesu var izbeigt pirms termiņa, nedzēšot saistības, vai arī var nedzēst saistības, pabeidzot maksātnespējas procesu.

​

​

Maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir jāievēro vairāki ierobežojumi

​

Maksātnespējas likumā tieši ir noteikts tikai viens ierobežojums – parādnieks bez administratora atļaujas maksātnespējas procesa norises laikā nedrīkst slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas. Taču no tiesu prakses izriet, ka parādniekam ir jāievēro daudz vairāk ierobežojumi (sk. Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?).

​

Pirmkārt, parādnieks maksātnespējas procesa laikā nedrīkst veikt darbības, kas rada aizdomas par ienākumu slēpšanu un negodprātīgumu, piemēram, saņemt kontā naudas pārskaitījumus no citām personām, braukt dārgos ceļojumos, samazināt ienākumus tieši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai tos palielināt tieši pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas utml.

​

Otrkārt, visā maksātnespējas procesa laikā parādnieku mantiskajās prasībās pārstāv administrators. Tas nozīmē, ka pats parādnieks nevar sevi pārstāvēt tiesā un citās iestādēs mantiskajās lietās. Piemēram, laulības šķiršanas lietā, ja tiek dalīta manta, parādnieku pārstāv administrators.

​

​

Ko darīt?

​

Maksātnespējas procesa uzsākšana ir nopietns solis, kuru nevajadzētu spert, pirms tam neizvērtējot visus tā plusus un mīnusus, tā sekas, savas iespējas veikt visus maksātnespējas procesā obligātos maksājumus, kā arī neizvērtējot maksātnespējas procesa ietekmi uz citam personām.  

​

Gan pozitīvo, gan negatīvo seku izvērtēšana ļaus pieņemt pareizo lēmumu, izvairīties no neparedzētām sekām maksātnespējas procesā un izdarīt visu iespējamo pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, lai maksātnespējas sekas būtu pēc iespējas mazāk neizdevīgas.