Pirmās parāda nemaksāšanas sekas ir atgādinājumi samaksāt un procentu pieaugums

 

Pēc tam, kad kredīta ņēmējs pārtrauc veikt ikmēneša kredīta maksājumus, parasti aptuveni divus mēnešus kredīta devēji tikai atgādina par to, ka ir jāveic kavētie maksājumi, un aprēķina papildus kavējuma procentus. 

​

Visnopietnākās sekas kredīta nemaksāšanai ir tiem parādniekiem, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums ir ieķīlāts parāda nodrošināšanai, tiesas lēmumu īpašuma pārdošanai kreditori var dabūt ātri un vienkārši, un parasti ieķīlātais īpašums tiek pārdots pāris mēnešu laikā. Ja nekustamais īpašums nav ieķīlāts vai tas ir ieķīlāts cita parāda nodrošināšanai, to var pārdot tad, ja parādnieks pēc attiecīga tiesas sprieduma vai lēmuma pieņemšanas saprātīgā termiņā nevar samaksāt parādu. Parādnieka nekustamo īpašumu pārdod arī tad, ja tas ir ieķīlāts cita parāda nodrošināšanai, ja tas ir ieķīlāts bankai, ja tas ir vienīgais īpašums, ja tajā dzīvo parādnieks ar bērniem u.tml.

​

Šis ir brīdis, kad ir nevis jāpārdzīvo, jāskaidro kredītu devējam iemeslus, kāpēc nav iespējams samaksāt kredītu, vai jāņem papildus kredīti, lai varētu samaksāt iepriekšējos, bet gan savlaicīgi jāizdomā, kā vislabāk atrisināt savas parādu problēmas (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?)

​

​

​

Pēc aptuveni diviem mēnešiem parādu parasti nodod piedziņai parādu piedzinējiem

 

Ja kredīta ņēmējs neveic maksājumus līgumā paredzētajā apmērā vai neveic maksājumus vispār, parasti pēc aptuveni diviem mēnešiem kredīta devējs atkāpjas no līguma (vienpusēji izbeidz līgumu) un nodod parādu piedziņai kādam no parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumiem (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus? un Ko drīkst un nedrīkst darīt parādu piedzinēji?).

 

Lai gan pēc līguma izbeigšanas kredīta ņēmējam rodas pienākums samaksāt visu parādu uzreiz, un kredītinformācijas datu bāzēs parādās informācija par kavētiem maksājumiem, tomēr līguma izbeigšanai ir arī pozitīvas sekas - pēc līguma izbeigšanas likums atļauj aprēķināt tikai 6% gadā, nevis līgumā paredzētos lietošanas un kavējuma procentus, kas ir daudzreiz lielāki. 

​

Tomēr daži patēriņa kredītu devēji (AS "Delfin Group" un SIA "Vizia Finance"), lai varētu apiet minēto likuma noteikumu un turpināt prasīt no parādnieka līgumā paredzētos augstos procentus un kavējuma procentus, neizbeidz līgumu (neatkāpjas no līguma), bet pārdod (cedē) parādu piedzinējiem visu līgumu. Šādos gadījumos parādu vispār nav iespējams samaksāt, ja parādnieks uzreiz nesamaksā visus kavētos maksājumus, un turpmāk savlaicīgi un pilnā apmērā nemaksā līgumā paredzētos ikmēneša maksājumus. Tas ir tāpēc, ka visa parādnieka samaksātā nauda vispirms tiek ieskaitīta procentu dzēšanai, bet procenti pieaug no jauna. Šādos gadījumos finansiāli izdevīgāk ir sagaidīt līguma izbeigšanu, un tikai tad sākt maksāt parādu, jo pēc līguma izbeigšanas kopējā maksājamo procentu summa nedrīkst pārsniegt pamatparāda apmēru.

​​

​

​

Parādu piedzinēji piedzen parādu aptuveni no sešiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem

 

Parādu piedzinēju piedziņa nav nekas vairāk kā tikai rakstiski un mutiski atgādinājumi par parādu un prasības to samaksāt (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?).

 

Parādu piedzinēji parasti kādu laiku samierinās ar parādnieka veiktajiem ikmēneša maksājumiem, ja vien tie ir pieteikoši lieli attiecībā pret parāda summu. Tomēr jāņem vērā, ka pat salīdzinoši lielu maksājumu veikšana negarantē, ka parādu piedzinēji nespers nākamo soli - neiesniegs prasību prasība tiesā. Ja parādnieks aptuveni divu gadu laikā parādu nesamaksā, parādu piedzinēji parasti prasa maksāt lielāku ikmēneša summu vai iesniedz pieteikumu tiesā, lai piedzītu parādu piespiedu kārtā.  

 

Tiem kredīta ņēmējiem, kuru līgumi nav izbeigti (kredīta devējs nav atkāpies no līguma), ir vērts sākt maksāt parādu tikai pēc tam, kad līgums ir izbeigts, pretējā gadījumā visi maksājumi tiks ieskaitīti procentu samaksā, kas pieaugs no jauna, un parāds nesamazināsies.

 

​​

​

Ja parādnieks nemaksā vispār vai ilgi nevar samaksāt parādu, parādu piedzinējs sniedz prasību tiesā

 

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā parasti ir pirmais veids, kā kreditors mēģina iegūt parāda piedziņai nepieciešamo tiesas lēmumu. Ja parādnieks pareizi nerīkojas, tiesa pieņem lēmumu, bieži parādniekam pašam par to neko nezinot, nepārbaudot nekādus pierādījumu, un nepārbaudot parāda un tā apmēra pamatotību.

​

Ja parādnieks noraida pieteikumu brīdinājuma kārtībā, kreditors var atkārtoti prasīt tiesai parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā vai iesniegt prasību tiesā parastā kārtībā, kas nozīmē, ka tiesa pirms sprieduma pieņemšanas sūtīs parādniekam kreditora sagatavoto prasības pieteikumu, prasīs iesniegt paskaidrojumus, nozīmēs tiesas sēdi u.tml.

​

Kreditori un parādu piedzinēji var iesniegt tiesā nepamatotus pieteikumus, prasīt samaksāt vairāk, nekā drīkstētu u.tml., bet tiesa pati pēc savas iniciatīvas neaizstāv parādnieku, tāpēc parādniekam pašam (vēlams ar jurista palīdzību) ir jāaizstāv savas intereses - jāsniedz tiesai paskaidrojumi un pierādījumi, jāpiedalās tiesas sēdēs un jāpārsūdz lēmumi.

 

 

​

Tiesu izpildītāja veiktā piedziņa

 

Tikai tad, kad kreditors ir ieguvis tiesas spriedumu vai lēmumu par parāda piedziņu pret parādnieku, parādu var piedzīt tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājiem atšķirībā no parādu piedzinējiem ir tiesības veikt darbības parāda piedziņai piespiedu kārtā (bez parādnieka piekrišanas) - noņemt naudu no bankas konta, pārdot parādnieka mantu un atvilkt daļu no darba algas (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

 

Tiesu izpildītāja piedziņai visneizdevīgākās sekas ir tad, ja parādniekam vai parādnieka laulātajam pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis, māja vai zeme) vai automašīnas, jo tiesu izpildītājs šo mantu var pārdot, ja citādā veidā saprātīgā termiņā parādu nav iespējams piedzīt (sk. arī Vai tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no vīra vai sievas?).

​

Tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz parādnieka darba algu, taču viņš nav tiesīgs piedzīt visu algu, bet gan tikai 30%  (ja ir viens tiesas lēmums par piedziņu) vai 40 % (ja ir divi vai vairāk tiesas lēmumi) no tās darba algas daļas, kas pārsniedz pusi no minimālās bruto darba algas (sk. Cik daudz un kā tiesu izpildītāji piedzen parādus no ienākumiem).​

​

Tiesu izpildītājs papildus parāda summai no parādnieka piedzen arī savu atlīdzību (sk. Kāda ir tiesu izpildītāju atlīdzība?), kas palielina parādnieka maksājamo summu.

 

 

 

Izņēmums ir kredīti, kuru nodrošināšanai ir ieķīlāts nekustamais īpašums - šo kredītu parādu samaksai uzreiz tiek pārdots ieķīlātais īpašums

 

 

Ja parādniekam pieder neieķīlāts nekustamais īpašums, to var pārdot, taču tas nenotiek ātri. Īpašumu pārdod tikai pēc tam, kad kreditors ir ieguvis tiesas spriedumu vai lēmumu par parāda piedziņu, un tikai tad, ja parādnieks saprātīgā termiņā nevar samaksāt parādu. 

​

Turpretim, ja nekustamais īpašums ir ieķīlāts parāda nodrošināšanai, uz to attiecas citi noteikumu. Ja kredīta ņēmējs parādu nemaksā, kredīta devējs tiesas lēmumu, kas atļauj pārdot īpašumu, var dabūt ātri un vienkārši, tiesu izpildītājam nav jādod parādniekam laiks parāda samaksai un parasti ieķīlātais īpašums parasti tiek pārdots pāris mēnešu laikā.

 

​

​

 

Ko darīt?

 

Parādi nekur nepazudīs, un kreditori ātrāk vai vēlāk kaut ko darīs, lai piedzītu parādus, tomēr bieži ir iespējams parāda samaksu atlikt, samazināt maksājamo summu, nemaksāt parādus vispār, pasargāt savu un laulātā mantu no piedziņas vēršanas uz to u.tml. Tāpēc, ja vēlaties noskaidrot, ko var darīt tad, ja nav naudas patēriņa kredītu samaksai, zvaniet vai rakstiet.