​

Pirms maksātnespējas procesa parādniekam nav jāstrādā, bet ir jābūt nodokļu maksātājam

​

Maksātnespējas likums nenosaka, ka parādniekam pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir jāstrādā. Taču likums nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja (sk. Kādām prasībām parādniekam ir jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu?). Jēdziens "nodokļu maksātājs" liek domāt, ka tikai tāds cilvēks, kas maksā nodokļus, ir nodokļu maksātājs. Taču tas tā nav, jo likums ar jēdzienu "nodokļu maksātājs" saprot pavisam kaut ko citu - nodokļu maksātājs ir statuss, kas ir jebkuram Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no tā vai cilvēks strādā vai nē.

 

Tikai tāds Latvijas iedzīvotājs, kam nav jāmaksā nodokļi Latvijā, un ir pārcēlies dzīvot un strādāt uz citu valsti un par to ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu, vairs nav Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.

​

Tomēr pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nav ieteicams darīt kaut ko, kas var liecināt par negodprātīgumu un nevēlēšanos gūt pēc iespējas lielākus ienākumus, piemēram, nav ieteicams aiziet no algota darba pēc savas vēlēšanās vai vienošanās ar darba devēju, pāriet uz daudz mazāk atalgotu darbu bez objektīva iemesla, nestrādāt grūtniecības laikā utml. (sk. arī Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?).

​

​

  

Citu valstu pilsoņiem pirms maksātnespējas procesa ir jāstrādā vai jāgūst ienākumus Latvijā

​

Citu valstu iedzīvotāji automātiski nekļūst par Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem. Viņi kļūst par nodokļu maksātājiem tikai tad, ja maksā nodokļus Latvijā, tāpēc citas valsts pilsonim pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas Latvijā sešus mēnešus ir jāstrādā Latvijā vai citā veidā jākļūst par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju (sk. Maksātnespējas process ārzemniekam Latvijā).

​

​

​

Maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir jāstrādā atbilstoši savām iespējām

​

Strādāšana un ienākumu gūšana ir viens no galvenajiem parādnieka pienākumiem maksātnespējas procesa laikā (sk. arī Kas parādniekam jādara maksātnespējas procesa laikā?).

​

Maksātnespējas likuma 160.pants nosaka, ka maksātnespējīgajai personai ir jāgūst ienākumi atbilstoši savām iespējām. Kas ir "atbilstoši savām iespējām" ir plašs un nenoteiks jēdziens, tāpēc pilnīgi droši nekad iepriekš nevar pateikt, kā to sapratīs administrators vai tiesa.

 

Augstākā tiesa 2020.gada 17.novembrī lietā Nr. C12288019, SPC-30/2020 ir konkretizējusi, kas ir jāsaprot ar pienākumu gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām:

​

"Senāta ieskatā, minētajā normā definēto pienākumu, ņemot vērā maksātnespējas procesa mērķi un principus (it īpaši saistību izpildes un labticības principu), var atzīt par pienācīgi izpildītu tikai tad, ja: 1) parādnieks ir guvis ienākumus patstāvīgi (ienākumu gūšana ir parādnieka personisks pienākums, kuru viņš nav tiesīgs pārlikt uz trešajām personām); 2) ienākumi gūti likumīgi (piemēram, no algota darba vai saimnieciskās darbības); 3) parādnieks ir darījis visu nepieciešamo, lai ienākumus gūtu atbilstoši savām objektīvajām iespējām, tas ir, atbilstoši darba spējām (veselības stāvoklim, izglītībai, profesijai, iepriekšējai darba pieredzei, iespējām tikt nodarbinātam dzīvesvietas teritorijā utml.); 4) kreditora prasījumus parādnieks ir apmierinājis pēc iespējas pilnīgāk."

 

Maksātnespējas procesu neizbeigs parādniekam, kas ir atbrīvots no darba un nevar uzreiz atrast citu darbu. Bet, ja maksātnespējīgajai fiziskajai personai nav nekādi objektīv iemesli nestrādāt (pat, ja tā maksā kreditoriem plānā paredzētos maksājumus), šādai personai var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības.  

​

​

​

Maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir jāpelna atbilstoši savām iespējam un maksājumi kreditoriem jāveic tikai no saviem ienākumiem

​​

Pienākums strādāt atbilstoši savām iespējām nozīmē arī pienākumu nopelnīt atbilstoši savām iespējām (izglītībai, pieredzei, veselības stāvoklim, dzīvesvietai utml.), tāpēc nav ieteicams maksātnespējas procesa laikā strādāt maz atalgotu darbu, lai nebūtu daudz jāmaksā kreditoriem (sk. arī Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?).

​

Piemēram, ja parādniekam ir augstākā izglītība un viņš iepriekš ir pelnījis 2000 eiro mēnesī, tiesa var atzīt, ka viņš nav strādājis atbilstoši savām iespējām, ja maksātnespējas procesa laikā ir saņēmis tikai minimālo mēneša darba algu. Savukārt, ja šādam pašam parādniekam ir radušās veselības problēmas, kuru dēļ viņš vairs nevar pilnvērtīgi strādāt, minimālā mēneša darba alga var būt atbilstošs atalgojums.

​

Parādnieka ienākumiem ir jābūt tik lieliem, lai varētu no saviem ienākumiem veikt maksājumus kreditoriem (sk. Cik izmaksā maksātnespējas process?), jo parādnieka vietā maksājumus nedrīkst veikt citas personas.

​

Piemēram, parādnieks, kas saņem tikai invaliditātes pensiju 200 eiro mēnesī, nevar dzēst parādus maksātnespējas procesā, jo minimālais maksājums kreditoriem katru mēnesi ir viena trešdaļa no minimālās mēneša darba algas (šobrīd 233,34 eiro).

​

Parādniekam maksātnespējas procesa laikā ir jāspēj samaksāt arī citus savus izdevumus, neradot jaunus parādus, tāpēc, ja ienākumi ir mazi, parādniekam var nākties pierādīt, ka viņš var iztikt ar saviem ienākumiem. Parasti to var izdarīt, pierādot, ka parādnieks dzīvo kopā ar citiem tuviniekiem, piemēram, vīru, sievu, bērniem vai vecākiem, kas apmaksā daļu no ikdienas izdevumiem.

​

​

​

Ko darīt?

​

Strādāt vai nestrādāt, kur un par kādu algu strādāt, strādāt pusslodzi, samazināt vai palielināt algu, ir būtiski jautājumi, jo no tiem var būt atkarīgs maksātnespējas procesa rezultāts. Atbildes uz šiem jautājumiem nevar atrast likumā vai internetā, tāpēc, ja jums ir jautājumi saistībā ar strādāšanu vai pelnīšanu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai tā laikā, rakstiet vai zvaniet.