Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā?

​

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā parasti ir pirmais parāda piedziņas veids, ko izmanto kreditori, jo tas ir ātrs, vienkāršs un lēts veids kā bez tiesas sēdes un pierādījumu un pieteikuma pamatotības pārbaudes, ja parādnieks neiebilst, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu (sk. arī Kā notiek parādu piedziņa?). 

​

Šis ir process, kurā ļoti īsā termiņā, neko nepārbaudot un pat parādniekam par to neko nezinot, tiesa var pieņemt lēmumu par parāda piedziņu, arī tad, ja parāda piedziņai nav nekāda pamata, tiek piedzīta lielāka summa nekā drīkstētu utml. Uzzināt par kreditora pieteikumu tiesai un novērst tiesas lēmuma pieņemšanu par parāda piedziņu var tikai tad, ja pats parādnieks aktīvi rīkojas un izdara visu pareizi.

​

"Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām  noteikumiem, kas raksturīgi tikai un vienīgi šim tiesvedības veidam. Tas ir vienkāršots un paātrināts process, kur parādniekam nosūtītajā brīdinājumā ietverta norāde, ka tiesa nepārbauda pieteiktā prasījuma pamatotību, kas tādejādi visu neskaidro jautājumu risināšanu uzliek parādniekam" (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.decembra lēmums SKC-3110/2014).

​

​

​

Kāpēc nedrīkst ignorēt no tiesas sūtīto brīdinājumu? 

​

Brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu ir vienkārša veidlapa, kas, rūpīgi to neizlasot, var atgādināt parastu kreditora brīdinājumu par parādu samaksu. Tomēr tas ir jāuztver daudz nopietnāk nekā citi brīdinājumi.

​

Tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir saņēmis no tiesas brīdinājumu (ir saņēmis pastnieka atnesto ierakstīto sūtījumu vai aizgājis tam pakaļ uz pastu), tāpēc ar neiešanu uz pastu pakaļ pēc ierakstītajiem sūtījumiem no tiesas lēmuma pieņemšanas nevar izvairīties. Tiesa nepieņem lēmumu par parāda piedziņu tikai tad, ja noteiktajā termiņā parādnieks ir nosūtījis tiesai atpakaļ veidlapu (bet ne parastu vēstuli) ar atzīmi, ka nepiekrīt parādam.

​ 

 

​

Kā tiesa pieņem lēmumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā?

​

Process par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā notiek šādi:

• kreditors nosūta tiesai pieteikumu par parāda piedziņu, 

• tiesa uz šī pieteikuma pamata sagatavo brīdinājumu un nosūta to parādniekam kopā ar atbildes veidlapu uz oficiālo elektronisko adresi, ja parādnieks tādu sev ir izveidojis mājaslapā latvija.lv, bet, ja parādniekam nav elektroniskā adrese, uz parādnieka deklarēto adresi, un ja arī tādas nav, uz kreditora norādīto parādnieka adresi,

• ja tiesa no parādnieka 14 dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas nesaņem atbildes veidlapu, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu, nepārbaudot kreditora pieteikuma pamatotību un likumību;

• ja tiesa no parādnieka 14 dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas saņem pareizi aizpildītu veidlapu, kurā norādīts, ka parādnieks neatzīst prasību vai ka atzīst mazāku parāda summu, tiesa attiecīgi vai nu nepieņem lēmumu par parāda piedziņu vai pieņem lēmumu par mazākas parāda summas piedziņu, nepārbaudot ne kreditora pieteikuma, ne parādnieka iebildumu pamatotību;

• tiesa pieņemto lēmumu nosūta parādniekam 3 dienu laikā no tā pieņemšanas;

• parādnieks tiesas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt trīs mēnešu laikā, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu un  par to samaksājot valsts nodevu.

​

Ja tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu, kreditors pēc tam šo lēmumu var nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?). Tomēr jāņem vērā, ka kreditori rīkojas negodprātīgi - lai parādnieks neattaptos un nepārsūdzētu tiesas lēmumu, tiesu izpildītājam lēmumu izpildei parasti nodod tikai pēc tam, kad ir pagājis trīs mēnešu termiņš lēmuma pārsūdzēšanai. 

  

​

​

Ko darīt, lai tiesa nepieņemtu lēmumu par parāda piedziņu, parādniekam neko nezinot?

​

Parādnieks nevar cerēt uz tiesas labvēlību vai to, ka tiesa pārbaudīs kreditora pieteikumu un pieņems pamatotu lēmumu. Tikai aktīvi rīkojoties un visu izdarot pareizi parādnieks var nodrošināties, ka tiesa nepiedzen parādu. To var izdarīt šādi:

• vai nu izveidojot oficiālo elektronisko adresi mājaslapā latvija.lv un regulāri pārbaudot, vai uz to nav atsūtīts no tiesas brīdinājums, vai nu nekavējoties saņemot visus pa pastu uz deklarēto adresi atsūtītos ierakstītos sūtījumus;

• noteiktajā termiņā - tā lai tiesa saņem atbildi ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad tiesa ir nosūtījus brīdinājumu - kā atbildi nosūtīt tiesai atbildes veidlapu (nevis vēstuli ar saviem paskaidrojumiem), kurā ir atzīmēts (bez jebkādiem citiem papildus paskaidrojumiem), ka parādnieks nepiekrīt parādam.

​

​Tomēr parāda neatzīšana novērsīs piedziņu tikai uz laiku, jo kreditors var atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu par parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā vai iesniegt prasību tiesā parastajā kārtībā. Tāpēc brīdinājuma saņemšana par parāda piedziņu ir pēdējais brīdis, kad izdomāt, kā risināt parādu problēmas, tai skaitā noskaidrot, vai maksātnespējas process nav izdevīgākais parādu risinājums (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?).    

​

​

​

Prasības neatzīšana vai daļēja atzīšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma maksāt parādu vai neatzīto parāda daļu 

​

Nereti parādnieki maldīgi uzskata, ka tad, ja viņi neatzīs parādu vai atzīs to daļēji, kreditors pēc tam parādu  vairs nevarēs piedzīt vai nevarēs vairs prasīt maksāt pārējo parādu. Tomēr tā tas nav, jo, neskatoties uz to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu parādu nepiedzīt vai piedzīt tikai daļēji, kreditoram nav nekādi šķēršļi pēc tam šo pašu parādu vai šī parāda neatzīto daļu piedzīt parastajā kārtībā, vai, ja parāda summa ir līdz 2500 eiro, piedzīt to vienkāršotajā procedūrā.

​

To ļoti nepārprotami jau sen ir pateikusi Augstākā tiesa Senāta Civillietu departamenta 23.05.2012. spriedumā lietā Nr. SKC-246/2012: 

"Kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā." 

​

​

​

Kā pārsūdzēt nepamatotu tiesas lēmumu par parāda piedziņu?

​

Arī tad, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu un parādu jau piedzen tiesu izpildītājs, viss nav zaudēts. Ja tiesas lēmums nav pamatots vai tiesa ir piedzinusi par daudz, tiesas lēmumu par parāda piedziņu var pārsūdzēt tiesā, ceļot tā saucamo apvērsuma prasību, un par to samaksājot valsts nodevu.

​

Apvērsuma prasību var celt trīs mēnešu laikā no tiesas lēmuma pieņemšanas.

​

​

​

Ko darīt? 

​

Ja jūs nezināt, ko atbildēt uz tiesas brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu, tiesa nav pieņēmusi pareizu lēmumu par parāda piedziņu un gribat to pārsūdzēt, vai vēlaties noskaidrot, kā pareizi risināt savas parādu problēmas, rakstiet vai zvaniet. Jūs saņemsiet atbildes uz visiem jūsu jautājumiem un jurista palīdzību jebkurā parāda piedziņas stadijā.