Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā?

​

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā parasti ir pirmais parāda piedziņas veids, ko izmanto kreditori, jo tas ir ātrs, vienkāršs un lēts veids, kā, nerīkojot tiesas sēdi un nepārbaudot pierādījumus (prasījuma pamatotību), ja parādnieks neiebilst, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu (sk. arī Kā notiek parādu piedziņa?). 

​

"Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām  noteikumiem, kas raksturīgi tikai un vienīgi šim tiesvedības veidam. Tas ir vienkāršots un paātrināts process, kur parādniekam nosūtītajā brīdinājumā ietverta norāde, ka tiesa nepārbauda pieteiktā prasījuma pamatotību, kas tādejādi visu neskaidro jautājumu risināšanu uzliek parādniekam" (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.decembra lēmums SKC-3110/2014).

​

​

​

Kas ir parādniekam nosūtītais brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu?

​

Brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu ir vienkārša veidlapa, kas, rūpīgi to neizlasot, var atgādināt parastu kreditora brīdinājumu par parādu samaksu.

​

Tomēr tas ir jāuztver daudz nopietnāk nekā citi brīdinājumi, jo brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu ir parādniekam no tiesas atsūtīts dokuments, kam ir nopietnas juridiskas sekas: 

​1) ja parādnieks šo brīdinājumu nesaņem (neparakstās par sūtījuma saņemšanu), tiesa lietu izbeidz bez jebkādām sekām parādniekam.

2) Ja parādnieks brīdinājumu saņem, un:

• nenosūta tiesai nekādu atbildi, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu, bet parādnieks var trīs mēnešu laikā apstrīdēt tiesas lēmumu pilnībā vai daļēji,

• nosūta tiesai atbildes veidlapu, kurā norāda, ka nepiekrīt prasībai, tiesa lietu izbeidz bez jebkādām sekām parādniekam,

• nosūta tiesai atbildi, ka piekrīt prasībai daļēji, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu atzītajā daļā, bet par neatzīto daļu kreditors vēlāk var celt prasību parastajā kārtībā.

 

 

​

Kāpēc nav ieteicams ignorēt brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu?

​

Ja parādnieks ignorē brīdinājumu (to saņem, bet nenosūta tiesai nekādu atbildi), tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu, kuru kreditors pēc tam nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?). Tas notiek arī tādos gadījumos, ja tiesas lēmums un attiecīgi parāda piedziņa nav pamatota.

 

Nosūtīt tiesai atbildes veidlapu ar atzīmi, ka parādnieks neatzīst parādu, neprasa lielas pūles, un, to izdarot, parādnieks var atlikt parāda piedziņu, jo kreditoram, lai iegūtu tiesas lēmumu par parāda piedziņu, ir jāsniedz tiesā prasības pieteikums parastajā kārtībā, kas ir daudz ilgāks, sarežģītāks un dārgāks veids kā iegūt tiesas lēmumu par parāda piedziņu.     

 

​

​

Ko darīt, ja parādnieks saņem no tiesas brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu?

​

Pirmais, kas ir jāizdara, ir jāpārliecinās, vai brīdinājums tiešām ir no tiesas atsūtīta veidlapa, kas ir sastādīta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 792 “Noteikumi par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām”.

​

Ja parādnieks vēlas izvairīties no tā, ka parādu nekavējoties piedzen tiesu izpildītājs (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?), atbildes veidlapā ir jāatzīmē B punkts, t.i., vārds “neatzīstu”, jāaizpilda pārējās veidlapas sadaļas un jānosūta vai jāiesniedz šo veidlapu tai pašai tiesai, kas to ir atsūtījusi.

​

Tomēr parāda neatzīšana novērsīs piedziņu tikai uz laiku, jo kreditors pēc tam iesniegs tiesā prasību par parāda piedziņu parastajā kārtībā. Tāpēc brīdinājuma saņemšana par parāda piedziņu ir pēdējais brīdis, kad izdomāt, kā risināt parādu problēmas, tai skaitā noskaidrot, vai maksātnespējas process nav izdevīgākais parādu risinājums (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?).    

​

​

​

Prasības neatzīšana vai daļēja atzīšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma maksāt parādu vai neatzīto parāda daļu 

​

Nereti parādnieki maldīgi uzskata, ka tad, ja viņi neatzīs parādu vai atzīs to daļēji, kreditors pēc tam parādu  vairs nevarēs piedzīt vai nevarēs vairs prasīt maksāt pārējo parādu. Tomēr tā tas nav, jo, neskatoties uz to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu parādu nepiedzīt vai piedzīt daļēji, kreditoram nav nekādi šķēršļi pēc tam parādu vai neatzīto parāda daļu piedzīt parastajā kārtībā, vai, ja parāda summa ir līdz 2500 eiro, piedzīt to vienkāršotajā procedūrā.

 

"Kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā." (LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 23.05.2012. spriedums lietā Nr. SKC-246/2012).

​

​

​

Kā pārsūdzēt nepamatotu tiesas lēmumu par parāda piedziņu?

​

Arī tad, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu un parādu jau piedzen tiesu izpildītājs, viss nav zaudēts. Ja tiesas lēmums nav pamatots vai tiesa ir piedzinusi par daudz, tiesas lēmumu par parāda piedziņu var pārsūdzēt tiesā, ceļot tā saucamo apvērsuma prasību. 

​

Apvērsuma prasību var celt trīs mēnešu laikā no tiesas lēmuma pieņemšanas.

​

​

​

Ko darīt? 

​

Ja jūs nezināt, ko atbildēt uz tiesas brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu, tiesa nav pieņēmusi pareizu lēmumu par parāda piedziņu un gribat to pārsūdzēt, vai vēlaties noskaidrot, kā pareizi risināt savas parādu problēmas, palīdzēt un dot pareizu padomu var tikai pieredzējis jurists, tāpēc zvaniet vai rakstiet.