Pie kriminālatbildības parasti sauc tikai par uzturlīdzekļu nemaksāšanu

 

Par parādu nemaksāšanu, ja vien jau līguma slēgšanas brīdī parādniekam nav bijis nodoms parādus nemaksāt, pie kriminālatbildības nevar saukt. Taču ir viens izņēmums - pie kriminālatbildības var saukt par uzturlīdzekļu nemaksāšanu (Krimināllikuma 170.pants). Pieteikumus policijai par kriminālprocesa ierosināšanu parasti iesniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonds un policijai ir ļoti viegli pierādīt parādnieka vainu, tāpēc daudzus parādniekus notiesā par uzturlīdzekļu nemaksāšanu (sk. arī Uzturlīdzekļi un uzturlīdzekļu parādi).

​

​

​

Kriminālprocesi saistībā ar citu parādu nemaksāšanu tiek ierosināti ļoti reti

 

Policijai trūkst resursu daudz nopietnāku noziegumu izmeklēšanai, tāpēc policija faktiski nekad neierosina kriminālprocesus saistībā ar parādu nemaksāšanu, pat tad, ja tiešām ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Tāpēc nav jābaidās, ka par tipiskajiem parādu nemaksāšanas gadījumiem var saukt pie kriminālatbildības (izņemot par uzturlīdzekļu nemaksāšanu), piemēram, patēriņa kredīta ņēmējam nav jābaidās par kriminālatbildību, ja viņš ir paņēmis par daudz kredītus un nevar tos samaksāt. 

​

​

​

Parādu piedzinēji un kreditori draudus ierosināt kriminālprocesu izmanto tikai kā līdzekli, ar ko piespiest parādnieku maksāt parādus

  

Iespējamā kriminālatbildība tiešām ir ļoti nopietns drauds, tāpēc parādu piedzinēji šo draudu bieži izmanto, lai iebiedētu un psiholoģiski ietekmētu parādnieku un piespiestu viņu maksāt parādus (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?). Tapēc parasti gadījumos, kad parādnieks nevis negrib, bet gan nevar samaksāt parādus, parādu piedzinēju draudi par pieteikuma iesniegšanu policijā vai krimināllietas ierosināšanu nav jāuztver nopietni.

​

​

​

Kriminālatbildība par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu

​

Par vienkāršu negodprātīgu kredītu nemaksāšanu notiesāt nevar, tomēr kriminālatbildība draud par dažādām citām negodprātīgām darbībām saistībā ar kredītu ņemšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 210.pantu parādnieku var notiesāt, ja aizņēmējs apzināti (ar nodomu) ir sniedzis nepatiesas ziņas aizdevuma devējam aizdevuma ņemšanas laikā vai aizdevuma izmantošanas laikā. Tomēr kredītu ņēmēji ļoti reti apzināti sniedz nepatiesu informāciju un policijai ir grūti pierādīt, ka kredīta ņēmējs ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju. Dažādu "sīkumu" dēļ kriminālprocesus arī neierosina.

 

Piemēram, apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nebūs dāžādu pārpratumu vai anketās neprecīzi noformulētu jautājumu dēļ sniegta nepatiesa informācija, vai nepatiesas informācijas sniegšana par faktiem, par kuriem kredīta devējam pašam saskaņā ar likumu bija pienākums pārliecināties, pieprasot no parādnieka dokumentus, vai neoficiālo ienākumu vai tuvinieku piešķirtās naudas pieskaitīšana saviem ienākumiem, vai nepilngadīgo bērnu kā apgādājamo nenorādīšana, tāpēc, ka bērni faktiski dzīvo pie otra vecāka vai viņus uztur otrs vecāks.

  ​​​

Kredītu devēji, it īpaši kredītu devēji, kas nav bankas, ļoti reti lūdz uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu, un tāda iespēja, ka policija uzsāks kriminālprocesu par nepatiesas informācijas sniegšanu, ir pavisam niecīga. Ļoti daudzi parādnieki ir snieguši nepatiesu informāciju kredīta devējiem, taču praksē viņi netiek saukti pie kriminālatbildības.

​

Praksē parasti kredīta ņēmējus sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja viņi ir viltojuši kredīta devējam iesniegtos dokumentus.

​

​

​

Kriminālatbildība par kredīta izkrāpšanu

​

Gadījumos, kad parādnieks ir ņēmis aizdevumu, bet jau pirms aizdevuma saņemšanas viņam nav bijis nodoma šo aizdevumu atmaksāt, t.i, parādnieks jau pirms kredītu ņemšanas ir izplānojis neatmaksāt aizdevumu, parādnieku var notiesāt par krāpšanu saskaņā ar Krimināllikuma 177.pantu.

​

Par krāpšanu notiesāt ir daudz grūtāk un tas notiek ļoti reti, jo policijai un prokuratūrai ir jāpierāda daudz vairāk apstākļi. Par krāpšanu (nodomu jau pirms kredīta ņemšanas nemaksāt parādus) liecina tikai parādnieka rīcība. Piemēram, par nodomu neatmaksāt kredītu var liecināt netipiska, neizskaidrojama un neloģiska parādnieka rīcība. 

​

Piemēram, ja parādnieks ir noslēdzis vairākus līzinga līgumus par vairāku automašīnu iegādi un nav veicis nevienu maksājumu vai ir veicis tikai pirmo maksājumu, un neatgriež automašīnas līzinga devējam pēc viņa pieprasījuma, policija var pēc līzinga devēja iesnieguma ierosināt kriminālprocesu.

​

Lai notiesātu par krāpšanu, ir nepieciešams, lai kreditoram būtu radušies zaudējumi, tāpēc no kriminālatbildības par krāpšanu var izvairīties, atmaksājot aizdevumu vai citu parādu.

​

​

 

Kriminālatbildība par mantas nobēdzināšanu, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz šo mantu

​

Par mantas vai naudas slēpšanu vai atsavināšanu, lai izvairītos no parāda maksāšanas, draud kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 220.pantu.

​

Parasti par mantas nobēdzināšanu sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja ir nobēdzināta ieķīlātā manta. Par citām darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut parādu piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu, piemēram, par mantas atdāvināšanu vai nodošanu laulātajam, šķirot laulību, kriminālprocesus neuzsāk. Tomēr jāņem vērā, ka tas nenozīmē, ka šādos gadījumos kreditori nevar panākt piedziņas vēršanu uz nobēdzināto mantu civiltiesiskā kārtībā, t.i., iesniedzot attiecīgu prasību tiesā.

 

​

​

Krimināllietās tiesa piedzen arī parādus

​

Visos gadījumos, kad parādnieku sauc pie kriminālatbildības, naudu, ko ir pazaudējis kreditors, piedzen no parādnieka.

​

Parādu, kas ir piedzīts ar spriedumu krimināllietā, fiziskās personas maksātnespējas procesā nevar dzēst.

​

Vēl nepatīkamāku situāciju padara tas, ka šobrīd tiesu izpildītājam, piedzenot zaudējumu atlīdzību saskaņā ar lēmumu vai spriedumu kriminālprocesā, ir jāpiedzen no parādnieka vienā mēnesī vairāk nekā piedzenot citus parādus. Tiesu izpildītājam ir jāatvelk 50% no parādnieka mēneša ienākumiem, un viņam nav jāatstāj parādnieka rīcībā katru mēnesi minimālā mēneša darba alga (700 eiro), bet gan tikai pusi no minimālās darba algas. Tā rezultātā, ja parādniekam ir neliela alga, parādnieks var būt spiests iztikt mēnesī ar 350 eiro (sk. Kā tiesu izpildītājs piedzen parādus?). 

 

​

​

Ko darīt?

​

Ja kreditors vai parādu piedzinējs apgalvo, ka par parāda nemaksāšanu griezīsies policijā, vai jums ir aizdomas, ka pret jums var uzsākt kriminālprocesu saistībā ar parādiem, rakstiet vai zvaniet. Jūs saņemsiet atbildes uz visiem jūsu jautājumiem un ieteikumus kā pareizi rīkoties, lai pret Jums neierosinātu kriminālprocesu. 

     ​