1. Lielākā problēma – daļa administratoru prasa izbeigt maksātnespējas procesu bez atbrīvošanas no parādiem, nepamatoti atsaucoties uz godprātības vai labticības principu pārkāpumiem

 

Maksātnespējas likumā nav paredzēts, ka parādus nevar dzēst negodprātīgiem parādniekiem. Neskatoties uz to, atsevišķi administratori, atsaucoties uz godprātības principu, prasa izbeigt maksātnespējas procesu dažādu pašu izdomātu, nenozīmīgu, likumā neparedzētu un reizēm pat absurdu iemeslu dēļ.

 

Piemēram, administratori prasa izbeigt maksātnespējas procesu bez parādu dzēšanas tāpēc, ka parādnieks pirms procesa uzsākšanas nav veicis maksājumus kreditoriem, ir paņēmis pārāk daudz kredītus, ir pārskaitījis naudu sievai, ir nopircis materiālus sievai piederošās mājas remontam, ir pircis degvielu, vai ir pircis pārāk daudz apģērbus, apavus un citas preces.

 

Līdzīgi ir ar labticības principu. Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādniekam ir jāievēro labticības princips, t.i. savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā, un parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Tomēr ne jebkuri apstākļi, kas liecina kaut ko sliktu par parādnieku, ir labticības principa pārkāpums.

 

Šādos gadījumos noteikti ir jāiesniedz labi sagatavoti paskaidrojumi tiesai (ko nevar izdarīt bez jurista palīdzības). Ja parādnieks to izdara, tiesas parasti procesu neizbeidz godprātības vai labticības principa pārkāpumu dēļ.

 

 

 

2. Maksātnespējas procesu izbeidz bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem

 

Gadījumi, kad parādnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju kreditoriem, ir bieži. Parasti kredīta ņēmēji nepatiesu informāciju ir norādījuši kredīta pieteikumā vai aizpildot anketas pirms kredīta ņemšanas.

 

Šādos gadījumos kreditors ir tiesīgs divu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa uzsākšanas iesniegt administratoram ziņas par to, ka parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju. Ja kreditora sniegtā informācija ir patiesa, administrators, pabeidzot bankrota procedūru, lūdz tiesu izbeigt maksātnespējas procesu bez parādu dzēšanas.  

 

Ja parādnieks, lai saņemtu kredītus, ir norādījis lielākus ienākumus, mazākus izdevumus, nav norādījis citus kredītus u.tml., maksātnespējas procesa uzsākšanu parasti ir jāatliek līdz brīdim, kad ir pagājuši trīs gadi pēc pēdējā kredīta ņemšanas (sk. Kad ir piemērotākais laiks maksātnespējas procesa uzsākšanai?)

 

 

 

3. Maksātnespējas procesu IZBEIDZ bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju maksātnespējas procesa laikā

 

Maksātnespējas procesu var izbeigt jebkurā brīdī, nedzēšot saistības, ja maksātnespējas procesa laikā:

• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli,

• ja parādnieks ir slēpis savus patiesos ienākumus.

 

Gadījumi, kad maksātnespējas process tiek izbeigts tādēļ, ka parādnieks maksātnespējas procesā ir sniedzis nepatiesu informāciju, ir reti. Parasti procesu izbeidz tad, ja parādnieks:

• strādā ārzemēs vai ir slēpis informāciju par saviem ienākumiem ārzemēs, un administrators par to uzzina,

• ir kādi apstākļi, kas liecina, ka parādnieks maksātnespējas procesa laikā ir slēpis savus ienākumus, piemēram, ir devies dārgos ceļojumos un nevar pierādīt, ka cita persona tos ir apmaksājusi, vai ir iemaksājis kontā naudu un nespēj izskaidrot tiesai, kur ir ņēmis naudu, u.tml.

 

Ja maksātnespējas process ir uzsākts pēc 2023.gada 15.septembra, nepatiesas informācijas sniegšanas dēļ atbrīvošanu no parādiem varēs atcelt vēl gadu pēc procesa pabeigšanas.

 

 

 

4. Maksātnespējas procesu VAR IZBEIGT bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir slēdzis darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem

 

Maksātnespējas likums nosaka, ka maksātnespējas procesu VAR IZBEIGT (bet var arī neizbeigt), nedzēšot saistības, ja pastāv visi šādi apstākļi:

• parādnieks ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem,

• parādnieks apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem,

• šie darījumi ir slēgti pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas.

 

Parasti par darījumiem, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem, tiek atzīta vērtīgas mantas (visbiežāk nekustamā īpašuma vai automašīnas) dāvināšana vai pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, kā arī azartspēļu spēlēšana.

 

Jāņem vērā, ka atsevišķi administratori prasa tiesai izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības, dažādu ikdienišķu darījumu vai maksājumu dēļ. Reizēm administratoru pamatojumi procesu izbeigšanai ir pat kuriozi, piemēram, administratori prasa izbeigt maksātnespējas procesu tādēļ, ka parādnieks ir pircis degvielu, ir iegādājies mājas remonta materiālus, pārskaitījis sievai naudu vai samaksājis pāris desmitus eiro Latvijas loto. Šādos gadījumos noteikti ir jāiesniedz tiesai labi sagatavoti paskaidrojumi un tas ir jādara ar jurista palīdzību, pretējā gadījumā tiesa var izbeigt procesu arī tad, ja nav nekāda pamata to darīt.

 

 

 

5. Maksātnespējas procesu VAR IZBEIGT bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks nepilda likumā noteiktos pienākumus, tādejādi būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesu

 

Ja parādnieks nepilda likumā noteiktos pienākumus (sk. Kas parādniekam ir jādara maksātnespējas procesa laikā?), maksātnespējas procesu izbeidz bez parādu dzēšanas tikai tad, ja šī pienākumu nepildīšana ir būtiski apgrūtinājusi maksātnespējas procesu. Parasti tā notiek tikai tad, ja parādnieks bez jebkāda iemesla ignorē administratora atkārtotus pieprasījumus sniegt viņam informāciju, nodot dokumentus vai mantu.

 

Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķi administratori var rīkoties negodprātīgi un manipulatīvi – neatgādināt par to, ka nav iesniegti visi dokumenti vai informācija, acīmredzamas parādnieka kļūdas pasniegt kā parādnieka pienākumu nepildīšanu vai sagrozīt tiesai sniegto informāciju.

 

Piemēram, administrators var prasīt tiesai izbeigt maksātnespējas procesu bez atbrīvošanas no parādiem tādēļ, ka parādnieks nav sniedzis administratoram dokumentus vai informāciju, lai gan patiesībā parādniekam attiecīgie dokumenti vai informācija nav, un viņš to ir uzrakstījis administratoram.

 

 

 

6. Maksātnespējas procesu IZBEIDZ bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir sodīts kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu samaksas

 

Maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, ja:

• parādnieks kriminālprocesā ir sodīts par izvairīšanos no nodokļu samaksas, un

• nav pagājuši pieci gadi kopš attiecīgā sprieduma vai nolēmuma pieņemšanas vai attiecīgais spriedums vai nolēmums ir pieņemts maksātnespējas procesa norises laikā.

 

Jāņem vērā, ka ar spriedumu vai lēmumu kriminālprocesā noteikto zaudējumu kompensāciju nevarēs dzēst maksātnespējas procesā (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?), pat ja būs pagājuši pieci gadi no attiecīgā nolēmuma pieņemšanas (bet varēs dzēst pārējos parādus).

 

 

 

7. Maksātnespējas procesu VAR IZBEIGT bez atbrīvošanas no parādiem, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nemaksā kreditoriem 1/3 no saviem ienākumiem vai pieļauj citas kļūdas

 

Parādnieka galvenais pienākums saistību dzēšanas procedūras laikā ir gūt ienākumus (strādāt) un katru mēnesi 1/3 no ienākumiem maksāt kreditoriem (sk. arī Kas parādniekam ir jādara maksātnespējas procesa laikā?). Dažādas aprēķina, neuzmanības vai aizmāršības kļūdas var novērst pirms maksātnespējas procesa pabeigšanas, veicot kreditoriem papildus maksājumus. Tomēr, ja parādnieks ilgstoši nepilda šos pienākumus, maksātnespējas procesu tiesa izbeigs, nedzēšot parādus.

 

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieki mēdz pieļaut arī dažādas citas kļūdas, kuru dēļ var nedzēst parādus (sk. arī Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?).

 

Piemēram, parādus var nedzēst arī tādēļ, ka parādnieks maksājumus kreditoriem ir veicis no citu personu līdzekļiem vai konta, procesa laikā ir aizņēmies naudu, ir pazaudējis darbu un nav stājies bezdarbnieku uzskaitē, ir tērējis lielas naudas summas vai vairāk nekā ir nopelnījis un nevar paskaidrot, kā ir tās ieguvis u.tml.

 

 

 

8. Maksātnespējas procesu reizēm izbeidz tādēļ, ka parādnieks pieļauj juridiskas kļūdas, neaizstāv savas tiesības vai nesniedz tiesai vajadzīgos paskaidrojumus un dokumentus

 

Administrators nav parādnieka jurists vai palīgs, un viņa pienākums nav konsultēt vai uzraudzīt parādnieku, tāpēc administrators var arī nepateikt parādniekam, ja parādnieks dara kaut ko nepareizi vai nav izdarījis (sk. Ko dara administrators fiziskās personas maksātnespējas procesā?). Bieži notiek tieši pretēji – administrators nostājas “pretējā pusē” un mēģina izbeigt procesu bez parādu dzēšanas arī tad, ja to darīt nav nekāda pamata,  un to neprasa darīt arī kreditori.

 

Arī tiesa pieņem lēmumus tikai uz tai iesniegto dokumentu pamata un nepalīdz parādniekam, tāpēc, ja parādnieks neuzraksta pareizi sagatavotus paskaidrojumus tiesai un neiesniedz pierādījumus, tiesa var nedzēst parādus arī tad, ja nav nekāda pamata to darīt.

 

Maksātnespējas process ir juridisks process, kurā visus galvenos lēmumus pieņem tiesa uz likumu pamata, tāpēc bez jurista palīdzības šajā procesā nevar iztikt. Visus dokumentus tiesai ir jāgatavo juristam, bet it īpaši svarīgi ir izmantot jurista palīdzību tad, ja maksātnespējas procesā rodas problēmas – administrators vai kreditors prasa izbeigt procesu, nedzēšot saistības, tiesa prasa iesniegt papildus paskaidrojumus vai aicina ierasties uz tiesu u.tml.

 

Maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, arī dažādu juridisku kļūdu vai pat pārpratumu dēļ.

 

Piemēram, Bauskas tiesa izbeidza maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības tāpēc, ka parādniece (kuru tiesā nepārstāvēja jurists) tiesas sēdes laikā acīmredzami, nesaprotot, ko tas nozīmē, bija pateikusi, ka viņa neuztur pieteikumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu un saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu.

 

 

 

9. No atsevišķa veida parādiem neatbrīvo arī tad, ja maksātnespējas process ir bijis veiksmīgs

 

Arī tad, ja maksātnespējas process ir noritējis veiksmīgi, atsevišķa veida parādus maksātnespējas procesa noslēgumā nedzēš, bet dzēš pārējos parādus (sk. Vai visus parādus var dzēst maksātnespējas procesā un kurus nevar?). Šie parādi, kurus nedzēš, ir:

• uzturlīdzekļu parādi,

• prasījumi no neatļautas darbības,

• administratīvie sodi un kriminālsodi,

• zaudējumi, kas radīti ar administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu,

• saistības, kas vēl nav radušās, bet var rasties nākotnē.

 

Piemēram, ja maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir gan kredītu parādi, gan uzturlīdzekļu parāds, pabeidzot maksātnespējas procesu, kredīta parādi tiks dzēsti, bet no uzturlīdzekļu parāda parādnieks netiks atbrīvots.

 

 

 

10. Lēmumu par atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no parādiem pieņem tiesa

 

Galīgo lēmumu par saistību dzēšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu bez saistību dzēšanas pieņem tiesa vienlaicīgi ar lēmumu par procesa pabeigšanu.  Tiesa var pieņemt lēmumu par procesa pabeigšanu bez saistību dzēšanas jebkurā brīdī gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc administratora vai kreditoru pieteikuma. Izņēmums ir gadījumi, ja parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, jo par to var lemt tikai procesa sākumā - pabeidzot bankrota procedūru.

 

Lai tiesa nepieņemtu lēmumu par procesa pabeigšanu bez parādu dzēšanas, pats svarīgākais ir iesniegt tiesai labi sagatavotus paskaidrojumus (ko nevar izdarīt bez jurista palīdzības) un iesniegt nepieciešamos dokumentus (pierādījumus).

 

 

 

Ko darīt?

 

Ja vēlaties nodrošināties, lai jūsu maksātnespējas process būtu veiksmīgs, vai jums jau ir uzsākts maksātnespējas process, un administrators vai kreditors prasa to izbeigt, nedzēšot saistības, vai procesā ir radušās citas problēmas, rakstiet vai zvaniet mums.