Maksātnespējas procesā vienmēr tiek pārdota vērtīgā parādnieka manta

 

Maksātnespējas procesa būtība ir tāda, ka parādu segšanai tiek pārdota visa vērtīgā parādnieka manta, pretī dodot iespēju atbrīvoties no visiem atlikušajiem parādiem. Tiesu izpildītājs var arī nepārdot parādnieka vērtīgo mantu (sk. Kā tiesu izpildītājs piedzen parādus?), bet administratoram maksātnespējas procesā šādas iespējas nav.  Maksātnespējas procesā arī parādniekam nepastāv iespēja saglabāt savā īpašumā kādu vērtīgu mantu. 

​

​

Parasti maksātnespējas procesā parasti pārdod tikai nekustamo īpašumu un automašīnas

​

Saskaņā ar likuma noteikumiem administratoram ir jāpārdod visa maksātnespējīgajai personai piederošā manta, atstājot tikai dažas mēbeles, apģērba gabalus un traukus, kā arī mantu, ko izmanto bērni. Taču praksē notiek pavisam savādāk – pārdod tikai nekustamo īpašumus un automašīnas (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?).

​

Ja parādniekam pieder cita vērtīga manta, kas nekur nav reģistrēta, piemēram, mākslas darbi, vērtīgas kolekcijas, un tml., parādniekam pašam par to ir jāinformē administrators, bet, ja parādnieks to neizdara, administrators nevar uzzināt par šādas mantas esamību.

   

​

   

Maksātnespējas process norit ilgāk, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

​

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču nekustamo īpašumu šādā termiņā reti izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē neviens īpašumu nenopērk un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, maksātnespējas procesa pirmā daļa - bankrota procedūra - var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt, un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru.

​

Šeit var izlasīt par maksātnespējas procesa norises ilgumu. 

  

​

   

Maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešami papildus pierādījumi par nekustamā īpašuma vērtību

 

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai. Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja parādniekam piederošā īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka ir parādi, kurus nevar samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

​

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība, tāpēc vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc gadījumos, kad nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums, kas rada papildus izmaksas maksātnespējas procesa uzsākšanai.  

​

Par maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnoteikumiem (maksātnespējas pazīmēm) var izlasīt šeit.

   

​

  

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

​

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv vairāki nosacījumi:

• mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro;

• parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri dzīvo kopā ar parādnieku;

• parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. 

 

Taču jāatceras, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

  

​

 

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas 

​

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

​

Likums atļauj parādniekam un bankai noslēgt šādu vienošanos tikai tad, ja pastāv šādi nosacījumi:

• parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī ir jābūt deklarētai adresei pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

• mājai vai dzīvoklim ir jābūt ieķīlātam par labu bankai;

• vienošanās ir samērojama ar citu kreditoru interesēm, kas nozīmē, ka saglabāt īpašumā māju vai dzīvokli var tikai tad, ja citi kreditori no mājas pārdošanas neiegūs naudu savu kreditoru prasījumu segšanai (parāds bankai ir lielāks vai vienāds ar īpašuma vērtību).

 

Likums nenosaka, kam jābūt šajā vienošanās. Vienīgā obligātā prasība ir parādniekam maksātnespējas procesa laikā maksāt bankai samaksu, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

​

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta.