Maksātnespējas procesā administrators pārdod parādniekam piederošo nekustamo īpašumu

​

Maksātnespējas procesa BŪTĪBA ir, ka parādniekam maksātnespējas procesā ir jāzaudē visa sava vērtīgā manta, tai skaitā nekustamo īpašumu (ar vienu izņēmumu), pretī saņemot iespēju atbrīvoties no visiem atlikušiem parādiem (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?). 

​

"Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju" (Maksātnespējas likuma 5.pants)

​

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču administratoriem nekustamo īpašumu šajā termiņā reti izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē neviens īpašumu nenopērk un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, bankrota procedūra var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru (sk. Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta).

 

   

​

Maksātnespējas procesu ir vieglāk uzsākt un tajā retāk rodas problēmas, ja parāds ir nekustamā īpašuma iegādei ņemts kredīts

​

Neviens labprāt nešķiras no sava dzīvokļa vai mājas, tāpēc parasti nerodas šaubas par parādnieka labticīgumu, ja parādnieks nevar samaksāt nekustamā īpašuma kredītu, kā rezultātā tiek pārdots ieķīlātais dzīvoklis vai māja.

 

It īpaši viegli maksātnespējas procesu ir uzsākt un tas biežāk norit bez problēmām, ja maksātnespējas iemels ir pirms 2009.gada paņemtu kredītu, it īpaši nekustamā īpašuma kredītu parādi. Parasti neviens, tai skaitā tiesneši, nešaubās par maksātnespējas procesa uzsākšanas nepieciešamību, lai dzēstu ekonomiskā buma laikā ņemtos kredītus.

   

   

​

Maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešami papildus pierādījumi par nekustamā īpašuma vērtību

 

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai. Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja parādniekam piederošā īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka ir parādi, kurus nevar samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

​

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība, tāpēc vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc gadījumos, kad nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums, kas rada papildus izmaksas maksātnespējas procesa uzsākšanai (sk. Kādām prasībām parādniekam jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu?).  

​

   

     

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

​

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv trīs nosacījumi:

• mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro,

• parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri dzīvo kopā ar parādnieku,

• parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas.  

 

Taču jāņem vērā, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

   

​

   

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas

​

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?). Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, t.i. dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

​

Vienoties ar banku par mājas vai dzīvokļa saglabāšanu īpašumā var, ja pastāv trīs nosacījumi:

• parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir deklarēta adrese;

• māja vai dzīvoklis ir ieķīlāts par labu bankai;

• vienošanās ir samērojama ar citu kreditoru interesēm, kas nozīmē, ka saglabāt īpašumā māju vai dzīvokli var tikai tad, ja citi kreditori no mājas pārdošanas neiegūs naudu savu kreditoru prasījumu segšanai (parāds bankai ir lielāks vai vienāds ar īpašuma vērtību).

​

Likums nosaka ļoti maz prasības par to, kādam ir jābūt šīs vienošanās saturam. Vienīgais nosacījums ir, ka parādniekam maksātnespējas procesa laikā ir jāmaksā bankai samaksa, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

​

​

Ko darīt?

 

Maksātnespējas process ir dārgs un nopietns solis, un katra parādnieka situācija ir atšķirīga. Tādēļ, ja vēlaties, lai maksātnespējas process noritētu veiksmīgi, un tā rezultātā tiktu dzēsti patēriņa un ātro kredītu parādi, zvaniet vai rakstiet, jo bez maksātnespējas jomā pieredzējuša jurista palīdzības to ir grūti izdarīt.

​