Lielākā problēma – nevar dzēst prasījumus (parādus), kas izriet no neatļautas darbības

​

​Kas ir neatļauta darbība, likums precīzi nenosaka. To ir atzinusi arī Augstākā tiesa: ​

​

“Neatļauta darbība ir formulēta kā atklāts juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katru reizi no jauna (no gadījuma uz gadījumu) ..” (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 15.marta spriedums lietā Nr. SPC–5/2018)

​

Tas nozīmē, ka izvērtēšana, vai prasījumu (parādu) var vai nevar dzēst maksātnespējas procesā, ir atstāta tiesas ziņā.

​

​Tiesām ir izveidojies viennozīmīgs viedoklis, ka nevar dzēst prasības, kas izriet no Komerclikuma 169.panta, t.i., nevar dzēst tās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celtas pret valdes locekli, tāpēc, ka valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tas nozīmē, ka lielākoties visas prasības, kuras ceļ administrators pret valdes locekli juridiskās personas maksātnespējas procesā, šī valdes locekļa fiziskās personas maksātnespējas procesā netiks dzēstas.

​

​

​

​Netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu

​

​Vecākiem ir pienākums uzturēt bērnus atbilstoši savām iespējām un mantiskajam stāvoklim, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, tai skaitā neskatoties uz vecāka slikto finansiālo situāciju, tāpēc Maksātnespējas likums neļauj dzēst uzturlīdzekļu maksājumu parādus.  

​

​

​

Netiek dzēsti administratīvie sodi un kriminālsodi un zaudējumi, kas radīti ar administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu​

​

Maksātnespējas likums viennozīmīgi nosaka arī to, ka netiek dzēsti Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pēc 2020.gada – Administratīvās atbildības likums) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī tie zaudējumi, kuri ir radīti ar administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu.

​

​Tas nozīmē, ka visi maksājumi (sodi un zaudējumi), kuri ir noteikti lēmumā par administratīvo pārkāpumu vai spriedumā krimināllietā (vai citā dokumentā krimināllietā, ja lieta netiek izskatīta tiesā) netiek dzēsti.

​

​

​

Netiek dzēsts parāds bankai, ja banka un parādnieks ir vienojušies par ieķīlātā mājokļa saglabāšanu 

​

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču no tā ir izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas (sk. arī Maksātnespēja, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums).

​

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta.​

​

​

​

Maksātnespējas process neatbrīvo no saistībām, kas nav naudas saistības (parādi)

 

Maksātnespējas process atbrīvo tikai no naudas saistībām (parādiem), tāpēc citas saistības un pienākumus maksātnespējas process neietekmē, piemēram, pienākumu atdot mantu, atstāt telpas, izpildīt darbu (sk. arī Kas ir fiziskās personas maksātnespēja?).

 

Piemēram, maksātnespējas procesā var dzēst īres maksas parādu, taču tas nenozīmē, ka parāda dēļ izīrētājs nevar izbeigt īres līgumu un prasīt īrniekam izvākties no īrētā dzīvokļa vai mājas.  

​

​

​

Maksātnespējas process neatbrīvo citas personas no atbildības par attiecīgo saistību (parādu)

​

Par parādu nereti atbild arī citas personas, piemēram, galvotāji, līdzaizņēmēji. Cita persona var atbildēt par parādu arī tikai ar savu mantu, piemēram, persona, kas ir ieķīlājusi savu mantu attiecīgā parāda nodrošināšanai, vai laulātais, ja uz laulātā vārda ir reģistrēta manta, kas daļēji pieder arī parādniekam. Citas personas atbild par parādnieka komunālo maksājumu parādiem, ja tās dzīvo vienā mājoklī ar parādnieku.

 

Augstākā tiesa ir viennozīmīgi pateikusi, ka citas personas netiek atbrīvotas no atbildības par attiecīgo saistību (parādu), norādot, ka maksātnespējas procesā vienīgi pats parādnieks, kam notiek maksātnespējas process, tiek atbrīvots no parāda:  

​

"... tiesas lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata parādsaistības ir radušās, līdz ar to šāds lēmums nenovērš nepilnīgi atdotā parāda esību, bet gan piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, viņam vienīgi nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem." (LR Augstākās tiesas 25.02.2021. spriedums lietā Nr. C33525715, SKC-32/2021)

​

​

​

Netiek dzēstas saistības, kas vēl nav radušās

​

Var būt arī tādas situācijas, kad līgums ir noslēgts vai ir iestājušies kādi citi apstākļi, kuru dēļ nākotnē pret parādnieku var rasties prasījuma tiesības, bet laikā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoram vēl nav tiesības prasīt no parādnieka naudu. Šādas prasījuma tiesības, kas vēl nepastāv, nevar tikt dzēstas fiziskās personas maksātnespējas procesā. 

​

"No Maksātnespējas likuma 164.panta pirmās daļas izriet, ka šajā tiesību normā paredzētās sekas attiecas tikai uz tām saistībām, kas iekļautas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, tātad uz pastāvošām, nevis vēl nenodibinātām saistībām. .. nevar zaudēt tiesības tāds kreditors, kura prasījuma tiesība nemaz nav radusies un šī iemesla dēļ tā nevarēja tikt pieteikta un tikt iekļauta saistību dzēšanas plānā" (LR Senāta 2021.gada 1.jūnija spriedums lietā SKC-22/2021)

​

Visbiežāk šādas situācijas rodas gadījumos, kad parādnieks, kas ir galvojis par citas personas saistībām, ir uzsācis maksātnespējas procesu, bet šī cita persona savas saistības pagaidām pilda (sk. Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā).

​

​

​

Ko darīt? 

​

​Parādi ir līdzīgi tajā ziņā, ka tie visi ir naudas prasījumi, taču to rašanās pamati ir dažādi, un dažādu parādu nemaksāšanas sekas arī ir dažādas. Ja vēlaties noskaidrot, kāds ir parāda rašanās pamats, vai attiecīgais parāds tiks dzēsts maksātnespējas procesā un kādas būs parāda nemaksāšanas sekas, zvaniet vai rakstiet mums.