Pirmais solis – nepieļaut kļūdas, meklējot parādu risinājumu

​

Bieži parādnieki steidzīgi mēģina atrisināt parādu problēmas, tāpēc daudz neko nenoskaidrojot un neizvērtējot visus iespējamos risinājumus, vadās pēc pirmajiem internetā atrastajiem ieteikumiem vai atsaucas uz pirmajām reklāmām (sk. Parādnieku biežāk pieļautās kļūdas).

​​

Tikpat bieži parādnieki rīkojas tieši otrādi - uzskata, ka tāpat neko nevar līdzēt, tāpēc ilgi nemeklē nekādus risinājumus, vai visus ieteikumus uztver ar lielām aizdomām un risinājumus uzskata par bezcerīgiem, kā rezultātā palaiž garām iespējas samazināt parādus, pagarināt samaksas termiņus, pārsūdzēt tiesas lēmumus u.tml.

​​​

Parasti vislielākā parādnieku kļūda ir nekritiski uztvert internetā atrastos ieteikumus, padomus, risinājumus un brīdinājumus, vadīties no nespeciālistu ieteikumiem vai paļauties uz reklāmām atbrīvot no parādiem. Jāņēm vērā arī tas, ka ne visi juristi, advokāti vai notāri pārzina visas nianses, kas saistītas ar parādiem, tāpēc var dot nepareizus padomus vai nezināt visus risinājumus. ​​

​​

​

​

Daudzos gadījumos, kredītu ņēmēji var prasīt samazināt kredītu parādus un kreditēšanas procentus 

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka kredītu devēja (nevis kredīta ņēmēja) pienākums ir izvērtēt kredītu ņēmēju spējas atmaksāt kredītus, un izvērtēšanu ir jāveic uz dokumentu pamata. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savās vadlīnijās ir precizējis, cik daudz no saviem ienākumiem patērētājs var maksāt kreditu samaksai. No vadlīnijām izriet, ka kredītu devēji drīkst dot kredītus, izsniegt papildus kredītus vai palielināt kredīta summu tikai ar tādu aprēķinu, lai kredīta ņēmējam nav jāmaksā no saviem ienākumiem vairāk kā: 

• 10%, ja ienākumi nepārsniedz 70% no minimālās mēneša bruto darba algas,

• 20%, ja ienākumi ir nepārsniedz vienu minimālo mēneša bruto darba algu,

• 30 līdz 40 %, ja ienākumi ir lielāki par vienu minimālo mēneša darba algu, bet nodrošinot to, ka aizņēmēja rīcībā katru mēnesi paliek nauda vismaz 80% apmērā no minimālās mēneša bruto darba algas, un papildus uz katru bērnu līdzekļi 30% apmērā no minimālās mēneša bruto algas.

​

Ja kredītu devējs nav ievērojis šos noteikumus, viņa pienākums ir pārrēķināt (samazināt) parādu, piemērojot procentu likmi 6% gadā, kā rezultātā parāda summa var ievērojami samazināties, turpmāk prasīt maksāt procentos tikai 6% gadā, kā arī nākt pretim parādniekam - samazināt ikmēneša maksājumu un pagarināt samaksas termiņus. 

​​​

Piemēram, ja kredīta ņēmēja ienākumi pēc nodokļu samaksas 2024.gadā bija 450 eiro mēnesī, un kredīta ņēmējam pirmais kredītu devējs ir iedevis kredītu, kura samaksai katru mēnesi ir jāveic maksājumus 30 eiro apmērā, bet pēc tam otrs kreditors ir iedevis tādu kredītu, kura samaksai ir jāveic 70 eiro mēnesī, kredīta ņēmējs var prasīt, lai otrs kreditors veic parāda pārrēķinu, piemērojot 6% gadā, pagarina samaksas termiņu, samazina ikmēneša maksājumu un arī turpmāk prasa maksāt tikai 6% gadā.

​

​

​ 

Atsevišķos gadījumos vienīgais risinājums ir maksāt parādus

​

Parādu maksāšana parasti ir vienīgais risinājums gadījumos, kad:

• parādniekam vai viņa laulātajam pieder nekustamais īpašums, kura vērtība ir lielāka par parādu summu, īpašumu nav iespējams vai nav izdevīgi pārdot vai parādnieks negrib īpašumu pazaudēt,

• parādu summa ir salīdzinoši neliela, tāpēc maksātnespējas procesu nav lietderīgi uzsākt,

• visi parādi vai lielākā daļa no tiem ir tādi, no kuriem nevar atbrīvoties maksātnespējas procesā (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?) vai saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu (sk. Atbrīvošana no pārādsaistībām līdz 5000 eiro),

• par parādu ir galvojusi cita persona, un nav vēlams, ka no galvotāja piedzen parādu (sk. Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā),

• parāda nodrošināšanai cita persona ir ieķīlājusi savu nekustamo īpašumu, ko šī persona nevēlas pazaudēt.

 

Tomēr arī parādu maksāšana atkarībā no apstākļiem var notikt dažādi – gan panākot vienošanos ar kredītu devējiem par mazākiem ikmēneša maksājumiem, gan pārkreditējoties, gan pārtraucot maksāt kredītus saskaņā ar līguma noteikumiem un tā vietā maksājot tos kā parādus (kas bieži ir pat izdevīgi, ja parādi ir ātrie vai patēriņa kredīti), gan ļaujot tiesu izpildītājam piedzīt parādu saskaņā ar likuma noteikumiem (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

​

​

​

Maksātnespējas procesā vai atbrīvošanās no parādsaistībām procesā ir iespējams atbrīvoties no visiem vai gandrīz visiem parādiem

 

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā vai atbrīvošanās no parādsaistībām parasti ir piemērotākais risinājums šādos gadījumos (sk. arī Kad maksātnespējas process ir izdevīgs un kad nav?):

• ja parādu kopējā summa ir lielāka par parādniekam piederošā nekustamā īpašuma vērtību,

• ja parādniekam vai parādnieka laulātajam nepieder nekustamais īpašums,

• ja visi parādi vai lielākā daļa no tiem ir tādi parādi, kurus ir iespējams dzēst maksātnespējas procesā vai no kuriem ir iespējams atbrīvoties saskaņā ar Likumu par atbrīvošanos no parādsaistībām;

• ja par parādu ir galvojusi cita persona un galvotājs ir atradis risinājumu vai sagatavojies tam, ka pret viņu vērsīs piedziņu (sk. Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā),

• ja parāda nodrošināšanai cita persona ir ieķīlājusi savu nekustamo īpašumu un šī persona ir gatava zaudēt šo ieķīlāto īpašumu.

 

Ja maksātnespējas process vai atbrīvošanās no parādsaistībām ir piemērotākais risinājums, parasti maksājumu veikšana kreditoriem pirms attiecīgā procesa uzsākšanas nav nepieciešama un ir tikai lieka naudas tērēšana.

​

​​

​

Arī nedarīt neko vai pagaidām nedarīt neko var būt piemērots risinājums

 

Nedarīt neko, tai skaitā arī neveikt maksājumus tiesu izpildītājam vai kreditoram, ir piemērotākais risinājums, ja no parādnieka nevar un arī nākotnē nevarēs piedzīt naudu parāda dzēšanai. Tas parasti ir gadījumos, ja parādniekam nepieder un arī nākotnē nepiederēs nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, un parādnieka ienākumi ir tik mazi, ka tiesu izpildītājs tāpat no tiem neko nedrīkstēs ieturēt parādu dzēšanai, un nepastāv iespēja, ka parādnieka ienākumi varētu ievērojami palielināties.

 

Piemēram, ja parādnieks saņem pensiju 350 eiro apmērā un viņam nav vecāki, no kuriem nākotnē būs iespējams mantot nekustamo īpašumu vai citu vērtīgu mantu, parādniekam nav finansiāli izdevīgi dzēst parādus maksātnespējas procesā.

​

Tomēr reizēm dzēst parādus maksātnespējas procesā vai atbrīvoties no tiem ir vērts citu apsvērumu dēļ, piemēram, lai parādnieku ar saviem zvaniem un vēstulēm vairs netraucētu parādu piedzinēji (sk. Kā parādus piedzen parādu piedzinēji?), vai lai visu atlikušo mūžu tiesu izpildītājs neierobežotu banku kontu lietošanas iespējas un nesūtītu aicinājumus labprātīgi veikt parādu samaksu (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

 

Pagaidām nedarīt neko ir piemērots pagaidu risinājums šādos gadījumos:

• ja maksātnespējas procesu vai atbrīvošanās no parādsaistībām procesu dažādu iemeslu dēļ nevar uzreiz uzsākt (sk. Kad ir piemērotākais laiks maksātnespējas procesa uzsākšanai?),

• ja parādu vēl nepiedzen tiesu izpildītājs (nav tiesas lēmums par parādu piedziņu) vai tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem pagaidām naudu nevar ieturēt vai var ieturēt pavisam maz,

• ja parādniekam nav sakrāta nepieciešamā nauda maksātnespējas procesa uzsākšanai un parādu vēl nepiedzen tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem pagaidām naudu nevar ieturēt vai var ieturēt pavisam maz (sk. Ko darīt, ja nav naudas maksātnespējas procesa uzsākšanai?),

• ja pastāv iespēja, ka parādniekam nākotnē varētu rasties jauni parādi, kurus ir iespējams dzēst maksātnespējas procesā, piemēram, parādnieks ir galvojis par citas personas saistībām vai norit tiesas process, kura rezultātā var tikt pieņemts lēmums par naudas piedziņu pret parādnieku.

 

Piemēram:

- Ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā ir sniedzis kreditoriem nepatiesu informāciju, un tāpēc maksātnespējas procesu nevar uzreiz uzsākt, parādnieks var nemaksāt parādus un dažādos veidos novilcināt tiesas sprieduma stāšanos spēkā līdz brīdim, kad varēs uzsākt maksātnespējas procesu.

- Ja parādniekam ir divi bērni, viņam nepieder vērtīga manta (nekustamais īpašums vai automašīna) un alga ir tikai 500 eiro mēnesī, parādnieks var pagaidām neuzsākt maksātnespējas procesu, jo no viņa tiesu izpildītājs naudu nevar piedzīt.

​

Ja parādnieks plāno nākotnē uzsākt maksātnespējas procesu vai atbrīvoties no parādiem, parasti nav nepieciešams veikt maksājumus kreditoriem vai tiesu izpildītājam.

 

​​

​

Kā izvēlēties pareizāko risinājumu?

​

Šeit ir īsumā un vispārējos vilcienos aprakstītas tipiskākās situācijas un to risinājumi, tomēr ne vienmēr situācijas var būt tipiskas un risinājumi vienkārši. Ja vēlaties atrast vislabāko parādu risinājumu vai nevarat izlemt, kā rīkoties, zvaniet vai rakstiet.