Pirmais solis – nepieļaut kļūdas, meklējot parādu risinājumu, un izvēlēties visizdevīgāko risinājumu

​

Bieži parādnieki steidzīgi mēģina atrisināt parādu problēmas, tāpēc daudz neko nenoskaidrojot un neizvērtējot visus iespējamos risinājumus, vadās pēc pirmajiem internetā atrastajiem ieteikumiem vai atsaucas uz pirmajām reklāmām (sk. Parādnieku biežāk pieļautās kļūdas).

​

Piemēram, sievietei bija 6000 eiro kredīti, bet viņa nevarēja samaksāt ikmēneša maksājumus, tāpēc viņa piezvanīja uz internetā atrastajā reklāmā norādīto telefonu, aizgāja uz konsultāciju, kur viņai ieteica nemaksāt kredītus un apsolīja nokārtot parādu dzēšanu maksātnespējas procesā, neizskaidrojot, ka faktiski maksātnespējas process viņai izmaksās gandrīz tikpat, cik kredītu samaksa. Viņa samaksāja vairāk par tūkstoti eiro par juridiskiem pakalpojumiem par maksātnespējas procesu un pusotru tūktoti maksājumus valstij, bet maksātnespējas process viņai tika izbeigts un parādi netika dzēsti tāpēc, ka juristi viņai ieteica pašai rakstīt tiesai paskaidrojumus un viņa uzrakstīja tos nepareizi.

 

Tikpat bieži parādnieki rīkojas tieši otrādi - uzskata, ka tāpat neko nevar līdzēt, tāpēc ilgi nemeklē nekādus risinājumus, vai visus ieteikumus uztver ar lielām aizdomām un risinājumus uzskata par bezcerīgiem.

​

Piemēram, kliente griezās pēc palīdzības tikai tad, kad parādu jau piedzina tiesu izpildītājs un vairs nebija iespējams pārsūdzēt tiesas lēmumu par parāda piedziņu.  Ja viņa būtu laicīgi griezusies pēc padoma, viņa varētu prasīt kredīta devējam, parādu piedzinējam vai tiesai samazināt parādu sakarā ar to, ka kredīta devējs nebija pareizi izvērtējis viņas spējas atmaksāt kredītu, kā rezultātā viņas parāda apmērs būtu vismaz divas reizes mazāks, viņa varētu arī prasīt parāda samaksas sadalīšanu ikmēneša maksājumos, viņai nebūtu papildus jāmaksā valsts nodevas tiesu izpildītāja izdevumi un darbavietai netiktu nosūtīts tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumu izdarīšanu.

​​​

Parasti vislielākā parādnieku kļūda parasti ir nekritiski uztvert internetā atrastos ieteikumus, padomus, risinājumus un brīdinājumus, vadīties no nespeciālistu ieteikumiem vai paļauties uz reklāmām atbrīvot no parādiem. Jāņēm vērā arī tas, ka ne visi juristi, advokāti vai notāri pārzina visas nianses, kas saistītas ar parādiem, tāpēc var dot nepareizus padomus vai nezināt visus risinājumus.

​​​

​Piemēram, kredītu ņēmējs bija griezies pēc padoma pie advokāta, jo viņš zināja, ka drīz vairs nevarēs veikt kredītu ikmēneša maksājumus, un baidījās, ka viņš pazaudēs savu dzīvokli. Advokāts bija ieteicis dzīvokli atdāvināt meitai, neinformējot, ka kreditori šī darījuma dēļ varēs parādus piedzīt arī no meitas, vēršot piedziņu uz dzīvokli, un neinformējot, ka maksātnespējas procesā šis darījums tiks atcelts.

​

​

​

Izdevīgs risinājums ir prasīt samazināt kredītu apmēru, ja kredītu devēji nav pareizi aprēķinājuši kredīta ņēmēja spējas atmaksāt kredītu

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka kredītu devēja (nevis kredīta ņēmēja) pienākums ir izvērtēt kredītu ņēmēju spējas atmaksāt kredītus, un izvērtēšanu ir jāveic uz dokumentu pamata. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savās vadlīnijās ir precizējis, cik daudz no saviem ienākumiem patērētājs var maksāt kreditu samaksai. No vadlīnijām izriet, ka kredītu devēji drīkst dot kredītus, izsniegt papildus kredītus vai palielināt kredīta summu tikai ar tādu aprēķinu, lai kredīta ņēmējam nav jāmaksā no saviem ienākumiem vairāk kā: 

• 10%, ja ienākumi nepārsniedz 70% no minimālās mēneša bruto darba algas,

• 20%, ja ienākumi ir nepārsniedz vienu minimālo mēneša bruto darba algu,

• 30 līdz 40 %, ja ienākumi ir lielāki par vienu minimālo mēneša darba algu, bet nodrošinot to, ka aizņēmēja rīcībā katru mēnesi paliek nauda vismaz 80% apmērā no minimālās mēneša bruto darba algas, un papildus uz katru bērnu līdzekļi 30% apmērā no minimālās mēneša bruto algas.

​

Ja kredītu devējs nav ievērojis šos noteikumus, viņa pienākums ir pārrēķināt (samazināt) parādu, piemērojot procentu likmi 6% gadā, kā rezultātā parāda summa var ievērojami samazināties, turpmāk prasīt maksāt procentos tikai 6% gadā, kā arī nākt pretim parādniekam - samazināt ikmēneša maksājumu un pagarināt samaksas termiņus. 

​​​

Piemēram, klientei, kuras vienīgie ienākumi bija bērna apgādnieka zaudējuma pensija, bija iedoti kredīti, kuru kopējā summa bija atptuveni 8000 eiro, bet mēnesī bija jāmaksā aptuveni 400 eiro. Viņa jau 8 mēnešus šos kredītus bija maksājusi saskaņā ar līgumu noteikumiem, bet viņai sāka pietrūkt nauda ikdienas izdevumu samaksai, tāpēc viņa prasīja kreditoriem pārrēķināt parādus un samazināt katru mēnesi maksājamo summu. Kreditori viņai parādus samazināja aptuveni par vienu trešdaļu, piekrita piemērot procentu likmi 6% gadā un pagarināja samaksas termiņus, kā rezultātā viņai ir jāmaksā katru mēnesi vairs tikai 200 eiro.

​

​ 

Ir trīs iespējamie parādu risinājumi – maksāt parādus, dzēst parādus un nedarīt neko vai pagaidām nedarīt neko

​

1. Parādu maksāšana parasti ir vienīgais risinājums gadījumos, kad:

• parādniekam vai viņa laulātajam pieder nekustamais īpašums, kura vērtība ir lielāka par parādu summu, īpašumu nav iespējams vai nav izdevīgi pārdot vai parādnieks negrib īpašumu pazaudēt,

• parādu summa ir salīdzinoši neliela, tāpēc maksātnespējas procesu nav lietderīgi uzsākt,

• visi parādi vai lielākā daļa no tiem ir tādi, no kuriem nevar atbrīvoties maksātnespējas procesā (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?) vai saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu (sk. Atbrīvošana no pārādsaistībām līdz 5000 eiro),

• par parādu ir galvojusi cita persona, un nav vēlams, ka no galvotāja piedzen parādu (sk. Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā),

• parāda nodrošināšanai cita persona ir ieķīlājusi savu nekustamo īpašumu, ko šī persona nevēlas pazaudēt.

 

Tomēr arī parādu maksāšana atkarībā no apstākļiem var notikt dažādi – gan pārkreditējoties, gan pārtraucot maksāt kredītus saskaņā ar līguma noteikumiem un tā vietā maksājot tos kā parādus (kas bieži ir izdevīgi, ja parādi ir ātrie vai patēriņa kredīti), gan ļaujot tiesu izpildītājam piedzīt parādu saskaņā ar likuma noteikumiem (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

 

2. Parādu dzēšana maksātnespējas procesā vai atbrīvošanās no parādsaistībām parasti ir piemērotākais risinājums šādos gadījumos (sk. arī Kad maksātnespējas process ir izdevīgs un kad nav?):

• ja parādu kopējā summa ir lielāka par parādniekam piederošā nekustamā īpašuma vērtību,

• ja parādniekam vai parādnieka laulātajam nepieder nekustamais īpašums,

• ja visi parādi vai lielākā daļa no tiem ir tādi parādi, kurus ir iespējams dzēst maksātnespējas procesā vai no kuriem ir iespējams atbrīvoties saskaņā ar Likumu par atbrīvošanos no parādsaistībām;

• ja par parādu ir galvojusi cita persona un galvotājs ir atradis risinājumu vai sagatavojies tam, ka pret viņu vērsīs piedziņu (sk. Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā),

• ja parāda nodrošināšanai cita persona ir ieķīlājusi savu nekustamo īpašumu un šī persona ir gatava zaudēt šo ieķīlāto īpašumu.

 

Ja maksātnespējas process vai atbrīvošanās no parādsaistībām ir piemērotākais risinājums, parasti maksājumu veikšana kreditoriem pirms attiecīgā procesa uzsākšanas nav nepieciešama un ir tikai lieka naudas tērēšana.

 

3. Nedarīt neko, tai skaitā arī neveikt maksājumus tiesu izpildītājam vai kreditoram, ir piemērotākais risinājums, ja no parādnieka nevar un arī nākotnē nevarēs piedzīt naudu parāda dzēšanai. Tas parasti ir gadījumos, ja parādniekam nepieder un arī nākotnē nepiederēs nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, un parādnieka ienākumi ir tik mazi, ka tiesu izpildītājs tāpat no tiem neko nedrīkstēs ieturēt parādu dzēšanai, un nepastāv iespēja, ka parādnieka ienākumi varētu ievērojami palielināties.

 

Piemēram, ja parādnieks saņem pensiju 350 eiro apmērā un viņam nav vecāki, no kuriem nākotnē būs iespējams mantot nekustamo īpašumu vai citu vērtīgu mantu, parādniekam nav finansiāli izdevīgi dzēst parādus maksātnespējas procesā.

​

Tomēr reizēm dzēst parādus maksātnespējas procesā vai atbrīvoties no tiem ir vērts citu apsvērumu dēļ, piemēram, lai parādnieku ar saviem zvaniem un vēstulēm vairs netraucētu parādu piedzinēji (sk. Kā parādus piedzen parādu piedzinēji?), vai lai visu atlikušo mūžu tiesu izpildītājs neierobežotu banku kontu lietošanas iespējas un nesūtītu aicinājumus labprātīgi veikt parādu samaksu (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

 

Pagaidām nedarīt neko ir piemērots pagaidu risinājums šādos gadījumos:

• ja maksātnespējas procesu vai atbrīvošanās no parādsaistībām procesu dažādu iemeslu dēļ nevar uzreiz uzsākt (sk. Kad ir piemērotākais laiks maksātnespējas procesa uzsākšanai?),

• ja parādu vēl nepiedzen tiesu izpildītājs (nav tiesas lēmums par parādu piedziņu) vai tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem pagaidām naudu nevar ieturēt vai var ieturēt pavisam maz,

• ja parādniekam nav sakrāta nepieciešamā nauda maksātnespējas procesa uzsākšanai un parādu vēl nepiedzen tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem pagaidām naudu nevar ieturēt vai var ieturēt pavisam maz (sk. Ko darīt, ja nav naudas maksātnespējas procesa uzsākšanai?),

• ja pastāv iespēja, ka parādniekam nākotnē varētu rasties jauni parādi, kurus ir iespējams dzēst maksātnespējas procesā, piemēram, parādnieks ir galvojis par citas personas saistībām vai norit tiesas process, kura rezultātā var tikt pieņemts lēmums par naudas piedziņu pret parādnieku.

 

Piemēram:

- Ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā ir sniedzis kreditoriem nepatiesu informāciju, un tāpēc maksātnespējas procesu nevar uzreiz uzsākt, parādnieks var nemaksāt parādus un dažādos veidos novilcināt tiesas sprieduma stāšanos spēkā līdz brīdim, kad varēs uzsākt maksātnespējas procesu.

- Ja parādniekam ir divi bērni, viņam nepieder vērtīga manta (nekustamais īpašums vai automašīna) un alga ir tikai 500 eiro mēnesī, parādnieks var pagaidām neuzsākt maksātnespējas procesu, jo no viņa tiesu izpildītājs naudu nevar piedzīt.

​

Ja parādnieks plāno nākotnē uzsākt maksātnespējas procesu vai atbrīvoties no parādiem, parasti nav nepieciešams veikt maksājumus kreditoriem vai tiesu izpildītājam.

 

​

Kā izvēlēties pareizāko risinājumu?

​

Šeit ir īsumā un vispārējos vilcienos aprakstītas tipiskākās situācijas un to risinājumi. Tomēr ne vienmēr situācija var būt tipiska, arī likumu noteikumi, kas attiecas uz parādu piedziņu, maksātnespēju un atbrīvošanu no parādiem, ir komplicēti. Tāpēc, ja šeit neatradāt atbildes uz visiem jūsu jautājumiem, vai nevarat izlemt, kā rīkoties, zvaniet vai rakstiet.