Kam, kā un par ko var sūdzēties parādnieks?

​

Ja tiesu izpildītājs ir rīkojies nelikumīgi vai bez pamata atsakās veikt kādu darbību (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus? un Ko tiesu izpildītāji dara nelikumīgi?), ne vienmēr uzreiz ir jāraksta sūdzība. Bieži, lai panāktu, ka tiesu izpildītājs turpmāk rīkojas likumīgi vai novērš nelikumīgās darbības sekas, pietiek uzrakstīt tiesu izpildītājam pamatotu iesniegumu un nosūtīt viņam nepieciešamos dokumentus.

​

Parādnieks par jebkuru nelikumīgu tiesu izpildītāja darbību vai darbības neveikšanu var iesniegt sūdzību:

• tiesai,

• Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei,

• Tieslietu ministrijai.

 

Par sūdzību tiesai ir jāmaksā valsts nodeva 70 eiro apmērā un to var iesniegt tikai 10 dienu laikā no dienas, kad parādnieks uzzināja par tiesu izpildītāja nelikumīgo rīcību vai atteikumu veikt darbību.

​

Prasības pieteikumu tiesai parādnieks var iesniegt tikai par zaudējumu vai morālās kompensācijas piedziņu no tiesu izpildītāja. Un to ir vēlams darīt tikai pēc tam, kad tiesa, Tieslietu ministrija vai Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot parādnieka sūdzību, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir atzīts, ka tiesu izpildītājs ir rīkojies nelikumīgi. Par prasības pieteikumu tiesai ir jāmaksā valsts nodeva, kas ir atkarīga no prasības summas. 

​

Parādnieks nevar iesniegt prasības pieteikumu tiesai ar mērķi panākt, lai tiesu izpildītājs nevērš piedziņu uz citai personai, piemēram, laulātajam piederošu mantu.

​

 

Kam, kā un par ko var sūdzēties piedzinējs?

​

Piedzinējs ir persona, kam par labu tiesu izpildītājs veic piedziņu, t.i., persona, kam parādnieks ir parādā naudu (kreditors).

​

Tiesu izpildītājs nav piedzinējs.

​

Piedzinēji ļoti reti sūdzas par tiesu izpildītāju rīcību un vēl retāk sniedz prasības pret tiesu izpildītāju. Bet piedzinējiem ir tādas pašas tiesības kā parādniekam sūdzēties par tiesu izpildītāju tiesā, Tieslietu ministrijai un tiesu izpildītāju padomei, kā arī ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu vai morālās kompensācijas piedziņu, ja tiesu izpildītājs nav rīkojies likumīgi.

​

 

Kam, kā un par ko var sūdzēties citas personas (kas nav parādnieks vai piedzinējs)?

​

Parasti citām personām pretenzijas pret tiesu izpildītāju rodas tikai gadījumos, ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz šīm citām personām piederošo mantu, piemēram, ja tiesu izpildītājs ieraksta piedziņas atzīmi vai aizliegumu pārdot tādu nekustamo īpašumu vai automašīnu, kas ir reģistrēta uz otra laulātā vārda (sk. Vai tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no vīra vai sievas?). 

​

Citas personas par tiesu izpildītāju nevar iesniegt sūdzību tiesai, bet var iesniegt sūdzību:

• Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei,

• Tieslietu ministrijai.

​

Lai novērstu to, ka tiesu izpildītājs pārdod citai personai piederošo mantu vai atgūtu jau pārdotu mantu, šai citai personai (nevis parādniekam) ir jāsniedz tiesā prasības pieteikums (bet ne sūdzība). Prasības pieteikums ir jāiesniedz pret parādnieku un piedzinēju (parādnieks un piedzinējs ir jānorāda kā atbildētājs), bet tiesu izpildītājs ir jānorāda kā trešā persona.

​

Piemēram, ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz parādnieka laulātā vārda reģistrēta dzīvokļa ½ domājamo daļu, bet dzīvoklis ir šī laulātā atsevišķā manta (un tāpēc uz to nevar vērst piedziņu), laulātajam ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā pret parādnieku (savu laulāto) un piedzinēju par dzīvokļa atzīšanu par laulātā atsevišķo mantu.

​

Ja tiesu izpildītājs pārdod uz parādnieka vārda reģistrētu nekustamo īpašumu, kas ir laulāto kopīgā manta un tāpēc katram laulātajam pieder daļa no šī īpašuma, laulātajam (kas nav parādnieks) ir jāiesniedz prasības pieteikums tiesai pret parādnieku (savu laulāto) un piedzinēju par īpašuma tiesību atzīšanu uz viņa daļu no īpašuma.

​

Gadījumos, kad tiesu izpildītājs gatavojas vērst piedziņu uz laulātajam vai citai personai piederošu mantu, ne vienmēr uzreiz ir nepieciešams iesniegt tiesā prasības pieteikumu. Atsevišķi tiesu izpildītāji bez prasības celšanas tiesā pieņem lēmumu nevērst piedziņu uz attiecīgo mantu, ja viņiem iesniedz pierādījumus, kas pierāda, ka manta faktiski pieder citai personai.

​

Panākt to, ka tiesu izpildītājs nevērš piedziņu uz laulātajam vai citai personai piederošo mantu reizēm var, vienojoties ar piedzinēju.

 

​

Kad ir vērts sūdzēties par tiesu izpildītāju?

​

Ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz laulātajam vai citai personai piederošu nekustamo īpašumu vai citu mantu, parasti ir vērts paglābt īpašumu no piedziņas.

​

Iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja nelikumīgo rīcību tiesai, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei vai Tieslietu ministrijai ir vērts arī tad, ja parādnieks vēlas pēc tam piedzīt no tiesu izpildītāja zaudējumu atlīdzību vai morālo kompensāciju.  

​

Par tiesu izpildītāju ir vērts sūdzēties arī citos gadījumos, ja šāda sūdzība dod kādu praktisku labumu. Piemēram, ir vērts sūdzēties par to, ka tiesu izpildītājs neatgriež naudu, ja parādnieks gatavojas uzsākt maksātnespējas procesu, tāpēc parādi tāpat vēlāk tiks dzēsti. 

 

​

Kad nav vērts sūdzēties par tiesu izpildītāju?

​

Nav vērts sūdzēties tādos gadījumos, ja tas nedod parādniekam nekādu praktisku labumu.  

​

Piemēram, ja tiesu izpildītājs ir noņēmis no konta visu naudu, bet parādniekam šī nauda nav ļoti nepieciešama iztikai, nav vērts prasīt tiesu izpildītājam atmaksāt šo naudu vai rakstīt par viņu sūdzību, ja viņš atsakās to darīt (ja vien parādnieks negatavojas parādus dzēst maksātnespējas procesā), jo tiesu izpildītāja piedzītā nauda tiek novirzīta parāda dzēšanai.

​

Tas, ka kāda no tiesu izpildītāja darbībām vai kādas darbības neizpildīšana tiek atzīta par nelikumīgu, neatbrīvo parādnieku no parāda samaksas pilnā apmērā. Tāpēc lielākajā daļā gadījumu, pat ja tiesu izpildītāja rīcība tiek atzīta par nelikumīgu, tiesu izpildītājam no tā nerodas nekādas negatīvas sekas un viņš turpina parāda piedziņu.

 

Piemēram, nav vērts sūdzēties par to, ka tiesu izpildītājs nav informējis parādnieku par piedziņas uzsākšanu, jo pat tad, ja tiešām tiesu izpildītājs nav paziņojis par piedziņas uzsākšanu (kas ir ļoti reti), tiesu izpildītājs turpinās piedzīt parādu, neskatoties uz to, ka viņa rīcība ir atzīta par nelikumīgu.

​

Līdzīgi parasti arī nav vērts sūdzēties par to, ka tiesu izpildītājs vispār veic piedziņu (ja vien tiesu izpildītājs nepiedzen par daudz), jo tiesu izpildītāji ļoti retos gadījumos veic piedziņu tad, ja tam nav pamata. 

​

Nav vērts arī sūdzēties par tādu tiesu izpildītāja rīcību, ko nevar pierādīt.

​

Piemēram, ja tiesu izpildītājs vai viņa darbinieks telefona sarunā ir sniedzis nepatiesu informāciju vai ir bijis nepieklājīgs, nav vērts sniegt sūdzību, ja par to nav pierādījumi - nav ierakstīta telefona saruna.

​

​

Kā sagatavot sūdzību un prasības pieteikumu?

​

Bieži pat juristiem ir grūti saprast, vai pietiks tikai ar iesniegumu tiesu izpildītājam vai ir jāsniedz sūdzība vai prasības pieteikums, kam un pret ko ir jāsniedz prasības pieteikums, un ko ir jāraksta sūdzībā vai pieteikumā, tāpēc šos dokumentus gatavot pašam parādniekam noteikti nav ieteicams.

​

Izņēmums ir sūdzība Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei vai Tieslietu ministrijai, ko var uzrakstīt arī pats parādnieks, jo par to nav jāmaksā valsts nodeva un parādnieks ar šādu rīcību neko nezaudē. Tomēr jārēķinās, ka šāda sūdzība var arī nedot nekādu rezultātu.

 

​

Ko darīt?

​

Noteikumi, kas regulē tiesu izpildītāju veikto piedziņu un sūdzību un prasību iesniegšanu par tiesu izpildītāju rīcību, ir sarežģīti, turklāt katra situācija ir atšķirīga un arī katrs tiesu izpildītājs var rīkoties savādāk, tāpēc, ja vēlaties noskaidrot, vai tiesu izpildītājs rīkojas likumīgi, un ko darīt, ja jums šķiet, ka tiesu izpildītājs nerīkojas likumīgi, zvaniet vai rakstiet.

​