Gadījumos, kad parādnieks gatavojas dzēst parādus maksātnespējas procesā, nav nozīmes, vai parāds palielinās un par cik tas palielinās

​

Maksātnespējas procesā ar dažiem izņēmumiem visi parādi tiek dzēsti, tai skaitā procenti, līgumsodi, valsts nodevas un tiesu izpildītāju atlīdzības (sk. Kādus parādus dzēš maksātnespējas procesā un kādus nedzēš?). Tāpēc, ja parādnieks plāno uzsākt maksātnespējas procesu, nav nozīmes, vai parādsaistību apmērs pieaug un kādā apmērā. Šī iemesla dēl nav nepieciešams steigties ar maksātnespējas procesa uzsākšanu tāpēc, lai nepieaugtu procenti vai parādu nepiedzītu tiesā (sk. Kad ir piemērotākais laiks maksātnespējas procesa uzsākšanai?).

 

​

Cik daudz kredīta devējs ir tiesīgs prasīt papildus, ja kredīta ņēmējs nepilda kredīta līgumu?

​

Līdz brīdim, kamēr kredīta devējs vienpusēji neizbeidz kredīta līgumu (neatkāpjas no līguma) kredīta līguma nepildīšanas dēļ, kreditors ir tiesīgs papildus procentiem aprēķināt un pieprasīt parādniekam maksāt arī līgumā paredzētos nokavējuma procentus un līgumsodu. 

​

No brīža, kad kreditors ir vienpusēji izbeidzis kredīta līgumu, kreditors vairs nedrīkst aprēķināt un prasīt parādniekam maksāt līgumā paredzētos procentus, bet tikai likumā paredzētos 6 procentus. 

​

"Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt" (30.01.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-644/2013).

​

Likumā ir noteikts, ka procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedzis pamatparāda apmēru, kas nozīmē, ka gadījumos, kad kredīta ņēmējs neveic maksājumus saskaņā ar līguma noteikumiem, kredīta devējs var prasīt procentos tikai tādu summu, kas nav lielāka par pamatparādu.  

 

Piemēram, ja kredīta ņēmēja pamatparāda apmērs ir 500 eiro, parādniekam nav jāmaksā vairāk kā 1000 eiro un arī tiesa nepiedzīs vairāk kā 1000 eiro. 

​

Tomēr jāņem vērā, ka jau samaksātie procenti netiek ieskaitīti šajā limitā, tāpēc bieži gadījumos, kad kredīta devējs vēl nav vienpusēji atkāpies no līguma, maksāt "cik iespējams", t.i., maksāt mazākas naudas summas nekā ir paredzēts līgumā, nav izdevīgi, jo tādejādi parādnieks tikai samaksā nokavējuma procentus, kas pēc tam pieaug no jauna.  

​

​​

​

Cik daudz parādniekam ir jāmaksā par parādu piedzinēju veikto piedziņu?

​

Parāda nodošana piedziņai parāda piedzinējam izmaksā pavisam maz – 17 eiro. Neskatoties uz to, cik daudz rakstiskus brīdinājumus un telefona zvanus parādnieks saņem, parādu piedzinēji nevar prasīt vairāk.

​

Par laiku, kamēr parādu piedzen parādu piedzinēji, drīkst aprēķināt un prasīt tikai likumiskos 6 procentus gadā, turklāt ar tādu aprēķinu, lai kopējie procenti (gan  kavējuma, gan līgumā paredzētie, gan likumiskie) nepārsniedz likumā noteikto procentu limitu, t.i., nepārsniedz 100 procentus no pamatparāda.

 

​​

​

Cik daudz parādniekam ir jāmaksā par parāda piedziņu tiesā?

​

Izdevumi, kas parādniekam ir papildus jāmaksā par parādu piedziņu tiesā, ir valsts nodeva, ko tiesa ar spriedumu vai lēmumu piedzen no parādnieka. 

​

Valsts nodeva par parāda piedziņu īpašajā kārtībā, ko sauc par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtību (sk. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā), un ko kreditori gandrīz vienmēr izmanto kā pirmo piedziņas veidu, ir maza – tikai 2 % no prasības summas. Piemēram, par parāda 1000 eiro piedziņu tiesā valsts nodeva ir tikai 20 eiro.

​

Ja parādu piedziņa notiek parastajā kārtībā vai vienkāršotajā procedūrā, valsts nodevas ir lielākas un ir atkarīgas no parāda summas. Piemēram, par parādu 1000 eiro valsts nodeva ir 150 eiro, bet par parādu 3000 eiro apmērā valsts nodeva ir 354,64 eiro.

​

Ja kreditoru tiesā pārstāv advokāts, parādniekam ir jāapmaksā arī advokāta izdevumi, tomēr bankas un citi kredītu devēji gandrīz nekad neprasa advokātu palīdzību.

​

Tiesas lēmumā vai spriedumā parasti ir arī paredzēts, ka parādniekam papildus parāda summai turpmāk būs jāmaksā arī procenti – 6% gadā no parāda summas, bet nepārsniedzot kopējo procentu limitu (100 % apmērā no parāda pamatsummas).

 

​​

​

Cik parādniekam izmaksā tiesu izpildītāja veiktā piedziņa?

​

Tiesu izpildītājs par savu darbu saņem atlīdzību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”. Šo atlīdzību tiesu izpildītājs piedzen no parādnieka (sk. Kāda ir tiesu izpildītāju atlīdzība?).

​

Tiesu izpildītāju atlīdzība ir:

- fiksētā atlīdzība no 18 līdz 308 eiro atkarībā no piedzenamās summas,

- atlīdzība, kas ir atkarīga no piedzītās summas, piemēram, par parādu līdz 4269 eiro piedziņu tiesu izpildītāja atlīdzība ir 15 % no summas, ko tiesu izpildītājs ir piedzinis (nevis no piedzenamās summas).

 

​

Ko darīt?

​

Kredītu un citu parādu nemaksāšana parasti palielina parāda apmēru un parādniekam ir finansiāli neizdevīga, tāpēc labāk ir parādus maksāt labprātīgi, savlaicīgi un līgumā noteiktajā termiņā. Tomēr ne vienmēr ir izdevīgi kredītus maksāt saskaņā ar līguma noteikumiem un ne vienmēr kredītus ir iespējams samaksāt, tāpēc vispareizākā rīcība tad, kad rodas pirmās grūtības samaksāt parādus, ir noskaidrot, kā rīkoties, lai nevajadzīgi nepalielinātu savas izmaksas. Ja jums, lai to izdarītu, ir vajadzīga palīdzība, zvaniet vai rakstiet.

​​