Jaunumi/raksti
No invaliditātes pensijas maksātnespējas procesa laikā ir jāmaksā kreditoriem 1/3 tikai no tās pensijas daļas, kas pārsniedz pensijas aprēķina bāzi
2024.gada 1.oktobris
Augstākā tiesa 2024.gada 13.jūnija lēmumā Nr. C69419521, SPC-3/2024 ir pateikusi, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai no invaliditātes pensijas ir jānovirza viena trešā daļa tikai no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi ..
Lasīt tālāk ...
Tiesu izpildītāji vairs neatstās uzturlīdzekļu parādniekus pavisam bez iztikas līdzekļiem
2024.gada 4.jūlijs
Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tā ir izslēgusi no likuma noteikumus, kas paredz, ka uzturlīdzekļu parādniekiem no ienākumiem ir atstājama tikai puse no minimālās mēneša darba algas (šobrīd tas ir 350 eiro). Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī un tie paredz, ka turpmāk uzturlīdzekļus piedzīs tāpat kā citus parādus ..
Lasīt tālāk ...
Pēc 1.oktobra tiesu izpildītāji veiks piedziņu arī no maziem ienākumiem
2024.gada 26.jūnijs
Saeima ir apstiprinājusi jaunus likuma noteikumus par piedziņas veikšanu no parādnieka ienākumiem. Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī un tie paredz, ka tiesu izpildītājiem vairs nebūs jāsaglabā parādniekiem ienākumi minimālās mēneša darba algas apmērā un ieturējumus varēs veikt arī no maziem ienākumiem ..
Lasīt tālāk ...
Tiesu izpildītāji piedzīs parādus arī no maziem ienākumiem, bet atstās vairāk naudu uzturlīdzekļu parādniekiem
2023.gada 25.oktobris
Saeimā ir iesniegts grozījumu projekts Civilprocesa likumā, kas būtīski mainīs noteikumus par tiesu izpildītāju veiktajiem ieturējumiem no parādnieka ienākumiem. Šie grozījumi ļaus tiesu izpildītājiem veikt ieturējumus arī no ļoti maziem ienākumiem, bet vairāk naudu atstās uzturlīdzekļu parādniekiem ..
Lasīt tālāk ...
Maksātnespējas likumā ir izdarīti būtiski grozījumi
2023.gada 15.jūlijs
15.septembrī stāsies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ievieš būtiskas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas regulējumā. Grozījumi precizē likumu noteikumus par procesa norisi un arī ievieš nozīmīgus jaunus noteikumus, piemēram, paredz iespēju atcelt atbrīvošanu no parādiem pēc procesa pabeigšanas ..
Lasīt tālāk ...
Maksātnespējas process ir kļuvis dārgāks minimālās mēneša darba algas palielināšanas dēļ
2023.gada 5.janvāris
Daļa no maksātnespējas procesa izmaksām ir atkarīgas no minimālās mēneša darba algas apmēra, tāpēc sākot ar 2023.gada 1.janvāri sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro ir sadārdzinājies arī maksātnespējas process...
Lasīt tālāk ...
Augstākā tiesa ir mainījusi viedokli par kreditora prasījuma neiesniegšanas sekām
2022.gada 20.decembris
Līdz šim Augstākā tiesa vienmēr ir viennozīmīgi atzinusi, ka tie kreditori, kuri nepiesaka kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā, zaudē savas tiesības prasīt parāda samaksu. Tomēr nesen tiesa mainīja savu viedokli un atzina, ka maksātnesējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem maksātnespējas procesā nepieteiktajiem parādiem, kurus tā pati nav norādījusi...
Lasīt tālāk ...
Saeima ir apstiprinājusi fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu
2021.gada 16.jūnijs
Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem. Pagaidām jauno likumu vēl nevar izmantot, jo tas stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī ..
Lasīt tālāk ...
Patēriņa kredītu pagarināšanas maksas ir atzītas par nelikumīgām
2021.gada 15.janvāris
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo procentu un citu maksājumu apmēru, ko kreditori var pieprasīt maksāt patērētājiem, tomēr liela daļa patēriņa kredītu devēji šos likuma noteikumus pārkāpj. Augstākā tiesa ir atzinusi par nelikumīgu vienu no veidiem, ko daudzi kredītu devēji līdz šim izmantoja, lai apietu likuma ierobežojumus – kredīta pagarināšanas maksas, kuras neiekļāva kopējo izmaksu aprēķinā...
Lasīt tālāk ...
Sākot ar 2021.gada janvāri maksātnespējīgām fiziskām personām ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 166,67 eiro mēnesī
2021.gada 3.janvāris
Visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra, katru mēnesi ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 1/3 no savas darba algas, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēneša darba algas. 2021.gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta, tāpēc sākot ar janvāri minimālais maksājums kreditoriem ir lielāks – 166,67 eiro mēnesī...
Lasīt tālāk ...
Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu
2020.gada 27.decembris
Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs jaunajā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku ...
Lasīt tālāk ...
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

No invaliditātes pensijas maksātnespējas procesa laikā ir jāmaksā kreditoriem 1/3 tikai no tās pensijas daļas, kas pārsniedz pensijas aprēķina bāzi
2024.gada 1. oktobris
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāmaksā kreditoriem viena trešdaļa no saviem ienākumiem, neizskaidrojot tuvāk, kas ir uzskatāmi par ienākumiem. Tāpēc maksātnespējas procesā tiesas vadās no Civilprocesa likumā paredzētajiem noteikumiem par tiesu izpildītāju veikto piedziņu, proti, par ienākumiem, no kuriem ir jāmaksā 1/3 kreditoriem, uzskata tos ienākumus, no kuriem ieturējumus var izdarīt tiesu izpildītāji.
Tomēr līdz šim maksātnespējas procesos netika ņemti vērā Civilprocesa likumā vai citos likumos paredzētie noteikumi par minimālo ienākumu apmēru, kas tiesu izpildītājam vienmēr ir jāatstāj parādnieka rīcībā un no kuriem nevar izdarīt ieturējumus.
Piemēram, līdz 2024.gada 30.septembrim tiesu izpildītājs, piedzenot kredīta parādus, nevarēja vispār izdarīt ieturējumus no ienākumiem, ja darba alga pēc nodokļu samaksas nepārsniedza minimālo mēneša darba algu (EUR 700). Tomēr maksātnespējas procesā parādniekam arī tad, ja viņa ienākumi ir mazāki par minimālo mēneša darba algu, katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem 1/3 apmērā no minimālās mēneša darba algas (šobrīd EUR 233,34 mēnesī).
Augstākā tiesa 2024.gada 13.jūnija lēmumā Nr. C69419521, SPC-3/2024 ir atkāpusies no līdzšinējās prakses un pateikusi, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai no saņemtās invaliditātes pensijas ir jānovirza viena trešā daļa nevis no visas invaliditātes pensijas, bet gan tikai no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi.
Piemēram, ja parādnieks saņem darba algu pēc nodokļu samaksas EUR 800,- apmērā un invaliditātes pensiju EUR 200,- apmērā, maksātnespējas procesā parādniekam ir jāmaksā kreditoriem katru mēnesi 1/3 no savas algas (EUR 266,67) un papildus tam EUR 9,67, kas ir 1/3 no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju (EUR 200) un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi (kas šobrīd ir EUR 171).
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi un meklējat risinājumu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Tiesu izpildītāji vairs neatstās uzturlīdzekļu parādniekus pavisam bez iztikas līdzekļiem
2024.gada 4.jūlijs
Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tā ir izslēgusi no likuma noteikumus, kas paredz, ka uzturlīdzekļu parādniekiem no ienākumiem ir atstājama tikai puse no minimālās mēneša darba algas (šobrīd tas ir 350 eiro). Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī un tie paredz, ka turpmāk uzturlīdzekļus piedzīs tāpat kā citus parādus, atstājot uzturlīdzekļu parādniekiem daudz lielāku ienākumu daļu.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURISTA PALĪDZĪBA PARĀDNIEKIEM
Jums ir parādi un nezināt, kā pareizi rīkoties un kas notiks tālāk? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Pašlaik Civilprocesa likuma noteikumi nosaka, ka tiesu izpildītājs, piedzenot uzturlīdzekļu parādu, parādniekam atstāj tikai pusi no minimālās mēneša darba algas, kas šobrīd ir 350 eiro, neatkarīgi no algas apmēra. Tā rezultātā daudzi parādnieki, kuriem ir uzkrājies uzturlīdzekļu parāds, šobrīd ir spiesti iztikt ar 350 eiro mēnesī (sk. Uzturlīdzekļi un uzturlīdzekļu parādi).
Piemēram, parādniekam, kuram ir uzturlīdzekļu parāds 10 000 eiro apmērā, kura ienākumi ir 500 eiro mēnesī pēc nodokļu samaksas un kura apgādībā nav citi nepilngadīgi bērni, tiesu izpildītājs katru mēnesi no algas piedzen 150 eiro, atstājot parādniekam 350 eiro.
Ja parādniekam ir uzturlīdzekļu parāds 10000 eiro apmērā, viņam nav citi nepilngadīgi bērni, un viņš saņem algu 2000 eiro pēc nodokļu samaksas, viņam tiesu izpildītājs katru mēnesi no ienākumiem ietur 1650 eiro, atstājot parādniekam 350 eiro.
Ja parādnieka apgādībā ir arī citi nepilngadīgi bērni, tiesu izpildītājs atstāj parādniekam papildus 105 eiro uz katru bērnu.
Piemēram, ja parādniekam ir uzturlīdzekļu parāds 10000 eiro, viņš saņem algu 800 eiro pēc nodokļu samaksas un viņam ir vēl divi nepilngadīgi bērni, kas ir viņa apgādībā, no šāda parādnieka tiesu izpildītājs šobrīd piedzen 240 eiro (800-350-105-105), atstājot parādniekam 560 eiro.
Ja tiesu izpildītājs piedzen tikai kārtējos (ikmēneša) uzturlīdzekļus, un nav izveidojies uzturlīdzekļu parāds, tiesu izpildītājs atvelk no parādnieka ienākumiem tikai tik daudz, lai varētu pārskaitīt otram vecākam ikmēneša uzturlīdzekļus un saņemt savu atlīdzību.
Piemēram, ja parādnieks saņem algu 1000 eiro pēc nodokļu samaksas, un viņam katru mēnesi ir jāmaksā uzturlīdzekļi 300 eiro apmērā, tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem katru mēnesi piedzen nedaudz vairāk par 300 eiro.
Sākot ar 2024.gada 1.oktobri uzturlīdzekļu parādus un ikmēneša (kārtējos) uzturlīdzekļus tiesu izpildītāji piedzīs tāpat kā jebkurus citus parādus.
Ienākumi, no kuriem vispār nevarēs veikt piedziņu (neaizskaramais minimums), būs puse no minimālās mēneša darba algas (šobrīd tas ir 350 eiro). Parādniekiem, kuru apgādībā būs vēl citi nepilngadīgi bērni, šis neaizskaramais minimums būs lielāks – papildus par katru apgādībā esošo bērnu 15 % no minimālās mēneša darba algas (šobrīd 105 eiro), bet kopā ne vairāk kā 50 % no minimālās mēneša darba algas.
Piemēram, parādniekam, kura apgādībā ir divi bērni, neaizskaramais minimums būs 560 eiro, bet parādniekam, kura apgādībā ir četri bērni, neaizskaramais minimums būs 700 eiro.
Piedzenamo summu aprēķinās procentos no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz likumā noteiktos ienākumus, no kuriem vispār nevar veikt piedziņu (neaizskaramo minimumu). Ja no parādnieka piedzīs vienu parādu, tiesu izpildītāji ieturēs 30 % no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādnieka neaizskaramo minimumu, bet, ja no parādnieka piedzīs divus vai vairākus parādus, nedaudz vairāk - 40 %.
1.piemērs
Parādnieks pēc nodokļu samaksas saņem 400 eiro, no viņa piedzen vienu uzturlīdzekļu parādu un viņam apgādībā nav citi nepilngadīgi bērni.
Šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem ietur 50 eiro (400-350).
Pēc 1.oktobra tiesu izpildītājs no šāda parādnieka piedzīs 15 eiro (30% no 400-350).
2.piemērs
Parādnieks saņem 600 eiro pēc nodokļu samaksas, viņa apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns un no viņa piedzen 2 parādus - uzturlīdzekļu parādu un kredītu parādu.
Šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem piedzen 145 eiro (600-350-105).
Pēc 1.oktobra no šāda parādnieka ienākumiem tiesu izpildītājs ieturēs 58 eiro (40% no 600-350-105).
No uzturlīdzekļu maksāšanas nevar izvairīties (sk. Uzturlīdzekļi un uzturlīdzekļu parādi), tos nevar dzēst arī maksātnespējas procesā. Tomēr, ja parādniekam ir arī citi parādi, parādnieks var uzsākt maksātnespējas procesu, kurā uzturlīdzekļu parādi netiks dzēsti, bet tiks dzēsti citi parādi (sk. Kādus parādus dzēš maksātnespējas procesā un kādus nedzēš?).
Pat, ja maksātnespējas procesu pagaidām nevar uzsākt, vai uzturlīdzekļu parāds ir vienīgais parāds, tāpēc maksātnespējas process nav piemērots risinājums, parasti parādniekam ir iespējas samazināt katru mēnesi maksājamo summu, novirzīt visu ieturēto naudu uzturlīdzekļu samaksai vai nemaksāt tos parādus, kurus tāpat vēlāk varēs nodzēst maksātnespējas procesā. Ja vēlaties noskaidrot, kā to izdarīt, vai arī vēlaties uzsākt maksātnespējas procesu, rakstiet vai zvaniet.
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi un ir nepieciešama jurista palīdzība? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Pēc 1.oktobra tiesu izpildīt āji veiks piedziņu arī no maziem ienākumiem
2024.gada 26.jūnijā
Saeima ir apstiprinājusi jaunus likuma noteikumus par piedziņas veikšanu no parādnieka ienākumiem. Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī un tie paredz, ka tiesu izpildītājiem vairs nebūs jāsaglabā parādniekiem ienākumi minimālās mēneša darba algas apmērā un ieturējumus varēs veikt arī no maziem ienākumiem.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURISTA PALĪDZĪBA PARĀDNIEKIEM
Jums ir parādi un nezināt, kā pareizi rīkoties un kas notiks tālāk? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Šobrīd Civilprocesa likuma noteikumi nosaka, ka piedziņu uz parādnieka darba algu vai citiem ienākumiem vispār nevar veikt, ja parādnieka ienākumi mēnesī pēc nodokļu samaksas nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru (700 eiro). Mazāk (pusi no minimālās mēneša darba algas jeb 350 eiro) tiesu izpildītājs atstāj gadījumos, kad piedzen uzturlīdzekļus, administratīvos sodus un ar spriedumu vai citu dokumentu krimināllietās piedzīto naudu (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?)
Sākot ar 2024.gada 1.oktobri ienākumi, no kuriem vispār nevarēs veikt piedziņu (neaizskaramais minimums), būs puse no minimālās mēneša darba algas (šobrīd tas ir 350 eiro). Parādniekiem, kuriem ir nepilngadīgi bērni, šis neaizskaramais minimums būs lielāks – papildus par katru bērnu 15 % no minimālās mēneša darba algas (šobrīd 105 eiro), bet kopā ne vairāk kā 50 % no minimālās mēneša darba algas.
Piemēram, parādniekam, kuram ir divi bērni, neaizskaramais minimums būs 560 eiro, bet parādniekam, kuram ir četri bērni, neaizskaramais minimums būs 700 eiro.
Piedzenamo summu aprēķinās procentos no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz likumā noteiktos ienākumus, no kuriem vispār nevar veikt piedziņu (neaizskaramo minimumu). Tiesu izpildītāji, ja no parādnieka piedzīs vienu parādu, ieturēs 30 % no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādnieka neaizskaramo minimumu, bet, ja no parādnieka piedzīs divus vai vairākus parādus, nedaudz vairāk - 40 %.
1.piemērs
Parādnieks pēc nodokļu samaksas saņem 400 eiro, no viņa piedzen vienu kredīta parādu un viņam nav nepilngadīgi bērni.
Šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem nevar izdarīt ieturējumus, jo parādnieka ienākumi nesasniedz minimālās mēneša darba algas apmēru.
Pēc 1.oktobra tiesu izpildītājs no šāda parādnieka piedzīs 15 eiro (30% no 400-350).
2.piemērs
Parādnieks saņem 600 eiro pēc nodokļu samaksas, viņam ir viens nepilngadīgs bērns un no viņa piedzen divus kredīta parādus.
Šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem nevar izdarīt ieturējumus, jo viņa ienākumi nesasniedz minimālās mēneša darba algas apmēru.
Pēc 1.oktobra no šāda parādnieka ienākumiem tiesu izpildītājs ieturēs 58 eiro (40% no 600-350-105).
3.piemērs
Parādnieks saņem 900 eiro pēc nodokļu samaksas, viņam nav nepilngadīgi bērni un no viņa piedzen vienu kredīta parādu.
Šobrīd tiesu izpildītājs no šāda parādnieka piedzen 200 eiro, jo tiesu izpildītājam ir jāietur 30% no darba algas, bet ir jāatstāj parādniekam minimumu vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā (700 eiro).
Pēc 1.oktobra tiesu izpildītājs no šāda parādnieka ienākumiem ieturēs 165 eiro (30% no 900-350).
4.piemērs
Parādnieks saņem algu 1400 eiro pēc nodokļu samaksas, no viņa piedzen vienu galvojuma parādu un viņam ir viens nepilngadīgs bērns.
Šobrīd no šāda parādnieka ienākumiem tiesu izpildītājs ietur 450 eiro (30% no 1500).
Pēc 1.oktobra tiesu izpildītājs no šāda parādnieka ieturēs 313,50 eiro (30% no 1500-350-105).
Lielākie ieguvēji no likuma grozījumiem būs tie parādnieki, no kuriem tiesu izpildītāji piedzen uzturlīdzekļu parādus (sk. Uzturlīdzekļi un to parādi), administratīvos sodus un ar spriedumu vai citu dokumentu krimināllietā piedzītus parādus vai sodus, jo likumā ar grozījumiem ir izslēgti noteikumi, kas ļauj no šādiem parādniekiem piedzīt daudz lielāku ienākumu daļu nekā no citiem parādniekiem.
Piemēram, ja parādniekam alga pēc nodokļu samaksas ir 1500 eiro un no viņa piedzen uzturlīdzekļu parādu 5000 eiro, un viņam nav citi nepilngadīgi bērni, šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem ietur 1150 eiro. Pēc 1.oktobra no šāda parādnieka tiesu izpildītājs ieturēs tikai 345 eiro (30% no 1500-350).
Sliktākā situācijā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās būs tie parādnieki, no kuriem tiesu izpildītāji šobrīd nevar piedzīt parādus mazo ienākumu dēļ, jo pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās tiesu izpildītāji, lai gan nevarēs piedzīt daudz, tomēr katru mēnesi atvilks nelielu naudas summu arī no maziem ienākumiem.
Piemēram, ja parādniekam ir vairāki kredīta parādi, viņš saņem katru mēnesi 700 eiro pēc nodokļu samaksas un viņam nav nepilngadīgi bērni, šobrīd tiesu izpildītājs no parādnieka ienākumiem ieturējumus nevar veikt. Pēc 1.oktobra no šāda parādnieka tiesu izpildītājs piedzīs 140 eiro (40% no 700-350).
Tāpēc, ja parādi ir tik lieli, ka tos saprātīgā termiņā nav iespējams samaksāt vai parādnieks neplāno tos maksāt, savlaicīgi ir jāapsver citi risinājumi (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?). Dzēst parādus maksātnespējas procesā gandrīz vienmēr ir finansiāli izdevīgāks risinājums nekā maksāt parādus, jo maksātnespējas procesā parādniekam ir jāsamaksā tikai neliela daļa no parādiem (sk. Cik izmaksā maksātnespējas process?), bet pārējo parādu daļu tiesa dzēš. Ja parādu summa ir zem 5000 eiro, tie ir kredītu vai preču pirkumu parādi un parādnieka ienākumi ir mazi, iespējams, ka no parādiem var atbrīvoties saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu (sk. Atbrīvošana no parādiem līdz 5000 eiro). Un pat gadījumos, ja šos procesus nevar uzsākt nekavējoties, bieži ir atrodami arī citi risinājumi, kas atvieglo parādnieka situāciju vai samazina maksājamo summu.
Ja jums ir parādi, ko jūs nevarat samaksāt, vai parādu jau piedzen tiesu izpildītājs, rakstiet vai zvaniet jau tagad, lai noskaidrotu, kā jums ir visizdevīgāk rīkoties.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Tiesu izpildītāji piedzīs parādus arī no maziem ienākumiem, bet atstās vairāk naudu uzturlīdzekļu parādniekiem
2023.gada 25.oktobris
Saeimā ir iesniegts grozījumu projekts Civilprocesa likumā, kas būtiski mainīs noteikumus par tiesu izpildītāju veiktajiem ieturējumiem no parādnieku ienākumiem. Šie grozījumi ļaus tiesu izpildītājiem veikt ieturējumus arī no ļoti maziem ienākumiem, vairāk naudu atstās uzturlīdzekļu nemaksātājiem, bet lielākie zaudētāji būs parādnieki ar bērniem un ar maziem ienākumiem.
ĪSUMĀ:
- Parādus 10% apmērā no ienākumiem piedzīs arī no tiem parādniekiem, kuriem ir mazi ienākumi.
- Daudz vairāk naudu tiesu izpildītāji atstās uzturlīdzekļu parādniekiem.
- Tiesu izpildītāji mazāk naudu atstās parādniekiem, kam ir mazi ienākumi un kam ir bērni.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURISTA PALĪDZĪBA PARĀDNIEKIEM
Jums ir parādi un nezināt, kā pareizi rīkoties un kas notiks tālāk? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Parādus 10% apmērā no ienākumiem piedzīs arī no tiem parādniekiem, kuriem ir mazi ienākumi
Šobrīd Civilprocesa likuma noteikumi, kas regulē tiesu izpildītāju veikto piedziņu, nosaka mēneša ienākumu limitu, kuru parādniekam ir jāatstāj jebkurā gadījumā, un, ja ienākumi šo limitu nepārsniedz, piedziņu nevar veikt vispār (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus). Šie limiti ir šādi:
-
parādniekiem, no kuriem piedzen uzturlīdzekļus, administratīvo sodu vai krimināllietās piedzītās kompensācijas vai sodus, limits ir puse no minimālās mēneša darba algas (šobrīd 310 eiro);
-
parādniekiem, no kuriem piedzen citus parādus, limits ir minimālā mēneša darba algas apmērā (šobrīd 620 eiro),
-
šis limits tiek palielināts par 93 eiro par katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu.
Likuma grozījumu projektā šāds neaizskaramais minimums vairs nav paredzēts un ir noteikts, ka ieturējumus 10% apmērā no ienākumiem varēs veikt neatkarīgi no ienākumu apmēra.
Piemēram, ja parādnieka ienākumi ir 600 eiro mēnesī un no viņa piedzen kredīta parādus, šobrīd tiesu izpildītājs nedrīkst veikt ieturējumus, savukārt pēc izmaiņām likumā no šādiem ienākumiem tiks veikti ieturējumi 60 eiro katru mēnesi.
Ja parādnieka ienākumi pārsniegs minimālo mēneša darba algu, tiesu izpildītājs papildus šiem 10 % no tiem ienākumiem, kas pārsniegs minimālo darba algu, piedzīs:
- 75 %, ja parāds būs uzturlīdzekļi nepilngadīgam bērnam vai parāds Uzturlīdzekļu garantijas fondam;
- 40 % (ja pret parādnieku būs tikai viena izpildu lieta) vai 50% (ja pret parādnieku būs vairākas izpildu lietas) un parāds būs administratīvais sods, ar lēmumu krimināllietā piedzīti zaudējumi vai kompensācija, parāds, kas jāmaksā valstij, daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas izdevumi, komunālie pakalpojumi vai maksājums dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā, vai zaudējumi vai kompensāciju par personai radīto sakropļojumu, citu veselības bojājumu vai nāvi;
- 30 % (ja pret parādnieku būs viena izpildu lieta) vai 50% (ja pret parādnieku būs vairākas izildu lietas), ja parāds būs cita veida parāds, piemēram, kredīta parāds.
Piemēram, ja tiesu izpildītājs piedzīs no parādnieka divus kredītu parādus, parādnieks pelnīs 1000 eiro mēnesī, bet minimālā darba alga būs 700 eiro, tiesu izpildītājs no parādnieka algas ieturēs 220 eiro (10% no 700 eiro + 50% no 300 eiro).
Daudz vairāk naudas tiesu izpildītāji atstās uzturlīdzekļu parādniekiem
Šobrīd tiesu izpildītāji, piedzenot uzturlīdzekļu parādu nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, atstāj tikai pusi no minimālās mēneša darba algas (310 eiro), neatkarīgi no darba algas apmēra.
Likuma grozījumu projektā ir paredzēts, ka šādos gadījumos ieturējumus veiks daudz mazākā apmērā - 10% apmērā no minimālās mēneša darba algas (620 eiro), un papildus tam 75% no ienākumiem, kas pārsniegs minimālo mēneša darba algu.
Piemēram, uzturlīdzekļu parāda samaksai no ienākumiem 1200 eiro apmērā pēc nodokļu samaksas tiesu izpildītājs šobrīd atvelk 890 eiro, atstājot parādniekam tikai 310 eiro. Savukārt saskaņā ar jaunajiem noteikumiem no šādiem parādnieka ienākumiem ieturētu 497 eiro (10% no 620 + 75% no 1200-620), tādejādi atstājot parādniekam katru mēnesi 703 eiro.
Tiesu izpildītāji mazāk naudu atstās parādniekiem, kam ir mazi ienākumi un kam ir bērni
Šobrīd parādniekiem vienmēr ir jāatstāj mēneša minimums – minimālā darba alga 620 eiro (vai puse no minimālās darba algas 310 eiro) un papildus tam 93 eiro uz katru parādnieka nepilngadīgo bērnu (15% no minimālās mēneša darba algas).
Saskaņā ar likuma grozījumiem šāds neizskaramais minimums vairs nebūs, un parādniekiem, kam ir bērni, būs tiesības uz papildus minimumu par katru bērnu tikai 12,40 eiro apmērā (2% no minimālās mēneša darba algas).
Piemēram, šobrīd parādniekam, kurš saņem 700 eiro pēc nodokļu samaksas, kuram ir viens bērns un no kura piedzen divus parādus, no ienākumiem nevar atvilkt naudu parāda dzēšanai. Turpretī saskaņā likumprojektā plānotajiem noteikumiem tiesu izpildītājam no šāda parādnieka būtu jāietur 89,60 eiro (8% no 620 eiro + 50% no 700-620).
Ko darīt?
Līdz šim tie parādnieki, kam bija mazi ienākumi, varēja neuztraukties par parādiem un tiesu izpildītājiem, jo no viņiem naudu parādu piedziņai nedrīkstēja ieturēt. Diemžēl tas var mainīties, jo ļoti iespējams, ka drīzumā parādu samaksai tiesu izpildītāji atvilks naudu pat no ļoti maziem ienākumiem. Tāpēc, ja vēlaties noskaidrot kā vispareizāk un finansiāli izdevīgāk atrisināt parādu problēmas, zvaniet vai rakstiet (sk. arī Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?).
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi, ko nevarat samaksāt, un meklējat risinājumu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Maksātnespējas likumā ir izdarīti būtiski grozījumi
15.septembrī stāsies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ievieš būtiskas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas regulējumā. Grozījumi precizē likumu noteikumus par procesa norisi un arī ievieš nozīmīgus jaunus noteikumus, piemēram, paredz iespēju atcelt atbrīvošanu no parādiem pēc procesa pabeigšanas.
ĪSUMĀ:
- Grozījumi attieksies tikai uz tiem maksātnespējas procesiem, kuri tiks uzsākti pēc 2023.gada 15.septembra.
- Ar grozījumiem tiek ieviests jauns noteikums - iespēja vēl gadu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas atcelt atbrīvošanu no parādsaistībām.
- Grozījumi precizē likuma noteikumus par maksātnespējas procesa izbeigšanu, nedzēšot parādus, gadījumos, kad parādnieks ir slēdzis darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem.
- Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādus varēs dzēst arī individuālie komeranti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja vēlaties uzsākt maksātnespējas procesu vai jums ir nepieciešama jurista palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Grozījumi attieksies tikai uz tiem maksātnespējas procesiem, kuri tiks uzsākti pēc 2023.gada 15.septembra
Grozījumi Maksātnespējas likumā attieksies tikai uz tiem maksātnespējas procesiem, kas tiks uzsākti pēc 15.septembra, tāpēc grozījumos paredzētās priekšrocības nevarēs izmantot parādnieki, kam jau šobrīd norit maksātnespējas process. Uz šiem parādniekiem neattieksies arī ar grozījumiem ieviestie papildus ierobežojumi.
Ar grozījumiem tiek ieviests jauns noteikums – iespēja vēl gadu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas atcelt atbrīvošanu no parādsaistībām
Maksātnespējas procesa sekas – saistību dzēšanu – šobrīd nav iespējams atcelt (sk. Kā tiek dzēsti parādi fiziskās personas maksātnespējas procesā?).
Saskaņā ar grozījumiem tiesa varēs atcelt atbrīvošanu no parādiem vēl gadu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas šādos gadījumos:
-
ja parādnieka rīcībā nonāks finanšu līdzekļi dzēsto saistību apmērā (piemēram, laimēti loterijā, saņemti mantojumā vai dāvinājumā);
-
būs stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru ir konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;
-
ja parādnieks būs sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli vai slēpis savus patiesos ienākumus, un to objektīvi nevarēja konstatēt maksātnespējas procesa laikā (sk. Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?);
-
ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai maksātnespējas procesa laikā būs slēdzis darījumus, kuru rezultātā ir kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, un to objektīvi nevarēja konstatēt maksātnespējas procesa laikā (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem fiziskās peronas maksātnespējas procesā).
Grozījumi precizē likuma noteikumus par maksātnespējas procesa izbeigšanu, nedzēšot parādus, gadījumos, kad parādnieks ir slēdzis darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem
Šobrīd Maksātnespējas likums nosaka, ka maksātnespējas process ir izbeidzams, nedzēšot parādus, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā ir radījis zaudējumus kreditoriem (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem fiziskās peronas maksātnespējas procesā). Grozījumi paredz, ka šādos gadījumos maksātnespējas process būs nevis obligāti izbeidzams, bet to VARĒS izbeigt, kas nozīmē, ka tiesas varēs vērtēt, cik nozīmīgi ir šie darījumi.
Faktiski šāda darījumu vērtēšana tiesās notiek jau šobrīd. Daudzi administratori prasa izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības, pat dažādu ikdienišķu darījumu vai maksājumu dēļ. Reizēm administratoru pamatojumi procesu izbeigšanai ir pat kuriozi, piemēram, administratori prasa izbeigt maksātnespējas procesu tādēļ, ka parādnieks ir pircis degvielu, ir iegādājies mājas remonta materiālus, pārskaitījis sievai naudu vai samaksājis pāris desmitus eiro Latloto. Šādos gadījumos parādniekam ir attiecīgi jāskaidro tiesai, ka viņš uz darbu vai veikalu var nokļūt tikai ar mašīnu, ka māja bez remonta kļūtu neapdzīvojama, ka sieva iepērkas veikalā arī vīra vajadzībām un ka dažu loterijas biļešu iegāde ir nebūtisks darījums.
Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādus varēs dzēst arī individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības
Maksātnespējīgajiem individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām šobrīd vispirms ir jāpabeidz juridiskās personas maksātnespējas process, un tikai pēc tam atlikušos parādus var dzēst fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Grozījumi vienkāršo šo kārtību, jo nosaka, ka individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības parādus uzreiz varēs dzēst saskaņā ar fiziskās personas maksātnespējas procesa noteikumiem. Uz šiem parādniekiem attieksies tikai daži izņēmuma noteikumi, kas raksturīgi juridisko personu maksātnespējas procesam, piemēram, maksātnespējas procesu varēs uzsākt arī pēc kreditora iniciatīvas, būs iespējams izmantot tiesiskās aizsardzības procesu u.tml.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Maksātnespējas process ir kļuvis dārgāks minimālās darba algas paaugstināšanas dēļ
2023.gada 5.janvāris
Daļa no maksātnespējas procesa izmaksām ir atkarīgas no minimālās mēneša darba algas apmēra, tāpēc sākot ar 2023.gada 1.janvāri sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro ir sadārdzinājies arī maksātnespējas process.
Uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu parādniekam ir jāsamaksā depozīts divu minimālo mēneša darba algu apmērā, tāpēc visiem parādniekiem, kuri iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu sākot ar 2023.gada 1.janvāri, 1000 eiro depozīta vietā ir jāmaksā 1240 eiro (sk. Cik izmaksā fiziskās personas maksātnespējas process?).
Saistību dzēšanas procedūras laikā, kas norit no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem, parādniekiem ir pienākums maksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, kas nedrīkst būt mazāki par 1/3 no minimālās mēneša darba algas (sk. Saistību dzēšanas plāns). Tāpēc sākot ar 2023.gada 1.janvāri tiem parādniekiem, kuriem norit saistību dzēšanas procedūra, ir jāmaksā kreditoriem katru mēnesi ne mazāk kā 1/3 no jaunās minimālās mēneša darba algas jeb 206,67 eiro mēnesī.
Arī tiem parādniekiem, kuriem maksātnespējas process ir uzsākts pirms 2023.gada 1.janvāra un kuriem plānā ir paredzēts katru mēnesi kreditoriem maksāt 166,67 eiro, sākot ar 2023.gada 1.janvāri ir jāmaksā kreditoriem vairāk – 206,67 eiro mēnesī.
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi un meklējat risinājumu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Augstākā tiesa ir mainījusi viedokli par kreditora prasījuma neiesniegšanas sekām

Līdz šim Augstākā tiesa vienmēr ir viennozīmīgi atzinusi, ka tie kreditori, kuri nepiesaka kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā, zaudē savas tiesības prasīt parāda samaksu. Tomēr nesen tiesa mainīja savu viedokli un atzina, ka parādnieks nevar tikt atbrīvots no tiem maksātnespējas procesā nepieteiktajiem parādiem, kurus arī pats parādnieks nav norādījis.
ĪSUMĀ:
- Maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, bet kreditoram pašam ir jāseko līdzi ierakstiem maksātnespējas reģistrā un jāpiesaka kreditoru prasījumi.
- Līdz šim tiesu praksē konsekventi tika atzīts, ka parādnieks tiek atbrīvots arī no tiem parādiem, kurus kreditori nav pieteikuši maksātnespējas procesā.
- Augstākā tiesa 2022.gada beigās savu viedokli mainīja - atzina, ka maksātnespējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem nepieteiktajiem parādiem, kurus tā nav norādījusi maksātnespējas procesā.
- Augstākās tiesas spriedums rada riskus tām personām, kurām norit vai jau ir pabeigts maksātnespējas process.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir radušās problēmas maksātnespējas procesā vai no jums nepamatoti prasa parāda samaksu, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Parādniekam ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, bet kreditoriem pašiem ir jāseko līdzi ierakstiem maksātnespējas reģistrā un jāpiesaka kreditoru prasījumi
Parādniekam ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, tomēr likumā nav noteiktas nekādas sekas tam, ja parādnieks šo pienākumu norādīt kreditorus neizpilda.
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka jebkura persona var atrast informāciju par uzsāktajiem maksātnespējas procesiem maksātnespējas reģistrā. Nevienam kreditoram netiek sūtīta informācija par maksātnespējas procesa uzsākšanu, tāpēc kreditoriem pašiem ir jāseko līdzi (regulāri jāpārbauda maksātnespējas reģistrā publicētā informācija), vai viņu parādniekiem nav uzsākts maksātnespējas process. Arī parādniekam nav pienākums informēt savus kreditorus par maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Kreditoram pašam pēc savas iniciatīvas likumā noteiktajā ir arī jāpiesakās maksātnespējas procesā (ir jāiesniedz kreditora prasījums administratoram), bet, ja kreditors to neizdara, viņš zaudē savas tiesības prasīt no parādnieka parāda samaksu. Tas nozīmē, ka gan tie kreditori, kuri iesniedz kreditora prasījumu, gan tie, kuri neiesniedz, maksātnespējas procesa rezultātā zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
Līdz šim tiesu praksē konsekventi tika atzīts, ka parādnieks tiek atbrīvots no tiem parādiem, kurus kreditori nav pieteikuši maksātnespējas procesā
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka kreditoram likumā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz savs kreditora prasījums administratoram, bet, ja kreditors to neizdara, viņš savas tiesības prasīt parāda samaksu zaudē. Likumā nav noteikts pienākums parādniekam informēt savus kreditorus par maksātnespējas procesu.
Arī Augstākā tiesa šos likuma noteikumus līdz šim ir piemērojusi tiešā tā, kā likumā ir rakstīts, tai skaitā ir atzinusi, ka kreditors pats ir vainīgs, ja nav savlaicīgi pamanījis ierakstus maksātnespējas reģistrā, kas visiem ir publiski pieejams, un tāpēc ir nokavējis sava kreditora prasījuma iesniegšanas termiņu.
“.. likumdevējs ir noteicis, ka šāda publiskošana ir pietiekama, lai atzītu, ka attiecīgā informācija ir paziņota adresātam, tādejādi visiem kreditoriem ir nodrošināta iespēja sekot sava parādnieka tiesiskā statusa izmaiņām, pārliecinoties par to maksātnespējas reģistrā.” (LR Augstākās tiesas 2016.gada 31.marta spriedums lietā Nr. C15244511 SKC-3/2016).
Augstākā tiesa 2022.gada beigās savu viedokli mainīja – atzina, ka maksātnespējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem nepieteiktajiem parādiem, kurus tā nav norādījusi maksātnespējas procesā
2022.gada 3.oktobra spriedumā lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 Augstākā tiesa, atsaucoties uz labas ticības principu, ir nonākusi pie pavisam citādāka secinājuma - ka kreditors nezaudē tiesības prasīt parāda samaksu, ja kreditors par šo parādu nav iesniedzis kreditora prasījumu un ja parādnieks šo parādu apzināti nav norādījis fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Tomēr tiesa nav devusi skaidru atbildi, kas parādniekam ir jādara attiecībā uz tiem parādiem, par kuriem maksātnespējas procesā kreditori nav iesnieguši savus kreditoru prasījumus. Tiesa nav pateikusi, vai pietiek ar to, ka parādnieks visus savus kreditorus norāda maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī (maksātnespējas pieteikumā), norāda visus savus kreditorus administratoram, vai arī papildus tam ir nepieciešams nepieteiktos parādus iekļaut saistību dzēšanas plānā, vai informēt par uzsākto maksātnespējas procesu tos kreditorus, kas nav pieteikušies.
Augstākās tiesas spriedums lielākos riskus rada tām personām, kurām norit vai jau ir pabeigts maksātnespējas process
Tie parādnieki, kuri tikai uzsāk maksātnespējas procesu vai kuriem process ir tikko uzsākts, vēl var kaut ko izdarīt, lai tiesai nebūtu pamats atzīt, ka viņi apzināti nav norādījuši kādu savu kreditoru, piemēram, var rakstiski aicināt kreditorus iesniegt kreditoru prasījumus.
Tomēr tām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra vai process jau ir pabeigts, šādas iespējas vairs nav, tāpēc ir ļoti iespējams, ka daudziem parādniekiem, neskatoties uz pabeigto maksātnespējas procesu, būs jāmaksā tie parādi, kuri nebija pieteikti maksātnespējas procesā vai arī jāuzsāk maksātnespējas process atkārtoti, lai dzēstu iepriekšējā procesā nepieteiktos parādus.
Ko darīt?
Gadījumā, ja pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas kāds no kreditoriem prasa samaksāt veco parādu vai iesniedz prasību tiesā par parāda piedziņu, parādniekam pašam ir jāaizstāv savas tiesības, t.i., ir jāraksta tiesai paskaidrojumi un jāiesniedz attiecīgi pierādījumi. Ja esat nonācis šādā situācijā, zvaniet vai rakstiet, jo bez maksātnespējas jautājumos pieredzējuša jurista palīdzības šādos gadījumos nevar iztikt.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Saeima apstiprina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu
2021.gada 16.jūnijā
Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem.
ĪSUMĀ:
- Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.
- Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks.
- Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem.
- Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī
Pagaidām likumā paredzēto atbrīvošanu no parādsaistībām nevar izmantot, jo likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.
Taču parādnieki var jau šobrīd veikt nepieciešamās darbības, lai viņi atbilstu šī likuma prasībām, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.
Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks
Jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu gaida daudzi parādnieki, kuri nevar samaksāt patēriņa kredītus, taču daudziem no viņiem likuma noteikumi sagādās vilšanos. Jaunajā likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādsaistībām varēs izmantot tikai ļoti ierobežots parādnieku loks, turklāt atbrīvoties nevarēs no visiem parādiem.
Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem
No parādiem saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu varēs atbrīvoties tikai ierobežots parādnieku loks. Galvenās prasības, kurām parādniekam būs jāatbilst, ir šādas:
-
parādnieks pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (kas ir statuss, kas nav atkarīgs no tā, vai persona ir faktiski maksājusi nodokļus) un viņam pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā;
-
parādnieks saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, piemēram, pensiju, pabalstu, atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;
-
parādnieka vidējie ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet ja parādniekam ir bērni, šai vidējai mēnešalgai ir jāpieskaita vēl 64 eiro uz katru bērnu (nauda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā);
-
parādniekam nav parādi, kas ir nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku;
-
parādniekam pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss vai trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecībā esošās personas statuss;
-
parādnieka parādsaistību kopējais apmērs ir ne mazāks par 500 eiro un ne lielāks par 5000 eiro;
-
parādniekam nepieder vērtīga manta vai nekustamais īpašums, kuru pārdodot, var samaksāt parādus;
-
parādnieks pēdējo trīs gadu laikā nav sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.
Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem
Parādnieki nevarēs atbrīvoties no jebkuriem parādiem, bet tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem - patēriņa parādiem, parādkartes un parādlīnijas parādiem, ātro kredītu parādiem, studiju kredīta parādiem, preču nomaksas pirkuma parādiem, finanšu, operatīvā un cita veida līzinga parādiem, lombarda parādiem (sk. No kādiem parādiem varēs atbrīvoties saskaņā ar jauno likumu?).
Tas nozīmē, ka parādnieki šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no īres maksas un komunālo pakalpojumu parādiem, parādiem pret fiziskajām personām un tādiem aizdevumiem, ko ir izsniegušas juridiskas personas, kas nenodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, no parādiem, kas ir radušies dažādu likumu pārkāpumu dēļ.
Ko darīt?
Parādnieki, kas plāno izmantot jaunajā likumā paredzētās iespējas, jau šobrīd var pārliecināties, vai viņi varēs izpildīt visus jaunajā likumā paredzētos pienākumus, un vai viņi atbilst visām likumā noteiktajām prasībām. Parādnieki jau šobrīd arī var veikt darbības, lai viņi varētu izmantot šo likumu, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA PARĀDNIEKIEM
Ja apsverat iespēju atbrīvoties no parādiem vai jums ir citi jautājumi par parādiem un to risinājumiem, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
_edited.png)
Patēriņa kredītu pagarināšanas maksas ir atzītas par nelikumīgām
2021.gada 15.janvāris
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo procentu un citu maksājumu apmēru, ko kreditori var pieprasīt maksāt patērētājiem, tomēr liela daļa patēriņa kredītu devēji šos likuma noteikumus pārkāpj. Augstākā tiesa ir atzinusi par nelikumīgu vienu no veidiem, ko daudzi kredītu devēji līdz šim izmantoja, lai apietu likuma ierobežojumus – kredīta pagarināšanas maksas, kuras neiekļāva kopējo izmaksu aprēķinā.
Īsumā:
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji drīkst pieprasīt no patērētāja.
- Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, kas ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās.
- Kredīta ņēmēji var prasīt jau samaksātās kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji var pieprasīt no patērētāja par kredīta izmantošanu
Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka maksa (jeb kredīta kopējās izmaksas patērētājam), ko kredīta devēji var prasīt patērētājiem par aizdevumu, ir 0,07 % dienā (25,55 % gadā) no kredīta summas, bet līdz 2019.gada 1.jūlijām šis ierobežojums bija 0,25 % dienā jeb 91,25 % gadā.
Likumā ir noteikts, ka šajā maksā par kredīta izmantošanu ir jāieskaita visi maksājumi, ne tikai lietošanas procenti, proti, arī komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi.
Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, kas ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās
Patēriņa kredīta devēji, lai apietu likuma noteikumu, kas ierobežo maksu par kredītu, līgumos paredzēja papildus maksājumu – kredīta pagarināšanas izmaksas, kuras neiekļāva kredīta kopējās izmaksās, tādejādi faktiski saņemot no kredīta ņēmējiem samaksu, kas pārsniedza likumā noteiktās maksimālās kredīta izmaksas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādu praksi atzina par nelikumīgu un vairākiem patēriņa kredīta devējiem (Soho group, DelfinGroup, 4finansce, ONDO, OC Finance) par to piemēroja sodus. Patēriņa kredīta devēji šos lēmumus pārsūdzēja tiesā, Augstākā tiesa prasīja Eiropas Savienības Tiesas viedokli, un Eiropas Savienības Tiesa viennozīmīgi atzina, ka kredīta pagarināšanas izmaksas ir atzīstamas par maksājumu, kas ir jāiekļauj kredīta kopējās izmaksās, uz kurām attiecas likumos noteiktie izmaksu ierobežojumi:
“.. “kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir jāinterpretē tādejādi, ka šis jēdziens sevī ietver kredīta iespējamas pagarināšanas izmaksas gadījumā, ja pirmkārt, konkrēti un precīzi noteikumi par kredīta iespējamu pagarināšanu, ieskaitot tā termiņu, ietilpst kredītlīguma noteikumos un nosacījumus, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs, un, otrkārt, ja šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas.” (Eiropas Savienības Tiesas 2020.gada 16.jūlija spriedums lietā Nr. C-686/19 (SIA „Soho Group”, ECLI:EU:C:2020:582))
Uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pamata Augstākā tiesa pieņēma vairākus spriedumus, ar kuriem atzina par pareiziem Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par pagarināšanas maksām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr. A420185217, SKA-436/2020).
Kredīta ņēmēji var prasīt kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai
Minētajiemm tiesas spriedumiem ir nozīmīgas sekas. Ja līdz šim vēl nebija viennozīmīgi skaidrs, vai pagarināšanas maksas ir jāieskaita kredīta izmaksās, uz kurām attiecas izmaksu ierobežojumi, tad šobrīd neviena tiesa nevar lemt savādāk. Jebkurš patērētājs, kurš ir maksājis kredīta pagarināšanas maksājumus, un kuriem šīs pagarināšanas maksas kopā ar citiem maksājumiem pārsniedz likumā noteiktās maksimālās izmaksas (attiecīgi 0,07 vai 0,25 % dienā), ir tiesīgs prasīt kredīta devējam vai tiesai jau samaksātās pagarināšanas maksas ieskaitīt kredīta pamatsummas samaksā un attiecīgi samazināt kreditoram maksājamo summu.
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi un meklējat risinājumu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Sākot ar 2021.gada janvāri maksātnespējīgām fiziskām personām ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 167,67 eiro mēnesī
2021.gada 3.janvāris
Visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra, katru mēnesi ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 1/3 no savas darba algas, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēneša darba algas. 2021.gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta – tā ir 500 eiro mēnesī, tāpēc sākot ar janvāri minimālais maksājums kreditoriem ir lielāks – 166,67 eiro mēnesī.
ĪSUMĀ:
- Kreditoriem ir jāmaksā vismaz 166,67 eiro mēnesī, neskatoties uz to, ka saistību dzēšanas plānā ir paredzēta mazāka kreditoriem maksājamā summa.
- Maksātnespējīgajai fiziskajai personai nav jāmaina savs saistību dzēšanas plāns.
- Ja maksātnespējīgā fiziskā persona maksā mazāk par minimālo maksājumu, tiesa var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Kreditoriem ir jāmaksā vismaz 166,67 eiro, neskatoties uz to, ka saistību dzēšanas plānā ir paredzēta mazāka kreditoriem maksājamā summa
Parādnieki bieži pieļauj kļūdu – maksā kreditoriem saistību dzēšanas plānā paredzēto summu, neskatoties uz to, ka ir paaugstināta minimālā darba alga vai parādniekam ir palielinājušies ienākumi. Parādnieki domā, ka, ja jau administrators vai kreditori neko nesaka, tad viss ir kārtībā. Tomēr tā tas nav. Administratora pienākums nav kontrolēt parādnieku vai dot viņam padomus, ja viņš nerīkojas pareizi (sk. Ko dara administrators?). Arī kreditori parasti neko neuzsāk, ja parādnieks maksātnespējas procesā dara kaut ko nepareizi.
Likumā ir precīzi noteikts, ka parādniekam ir jāpilda saistību dzēšanas plāns, t.i., jāmaksā kreditoriem tik, cik ir paredzēts plānā. Bet tikpat nepārprotami likums nosaka parādnieka pienākumu maksāt kreditoriem katru mēnesi maksājumu, kas nav mazāks par 1/3 no minimālās mēneša darba algas. Tāpēc parādniekiem, kuriem plānā ir paredzēts minimālais maksājums (143,34 eiro, kas ir 1/3 no iepriekšējās minimālās mēneša darba algas), sākot ar 2021.gada janvāri ir jāmaksā vairāk – 166,67 eiro mēnesī.
Maksātnespējīgajai fiziskai personai nav jāmaina savs saistību dzēšanas plāns
Likums nenosaka, ka jebkurā gadījumā, ja saistību dzēšanas procedūras laikā mainās kreditoriem maksājamās summas apmērs, ir jāizdara attiecīgi grozījumi saistību dzēšanas plānā.
Arī praksē, tiesai pārbaudot, vai parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu, parasti tiesas par pārkāpumu neuzskata situācijas, kad parādnieks ir maksājis kreditoriem vairāk nekā paredzēts plānā, bet nav attiecīgi izmainījis pašu plānu (nav sagatavojis plāna grozījumus un prasījis to apstiprināt kreditoriem un tiesai).
Minēto iemeslu dēļ tiem parādniekiem, kuriem plānā bija paredzēts veikt minimālo maksājumu – 143,33 eiro mēnesī, nav nepieciešams grozīt plānu. Pilnībā pietiek, ja parādnieks sākot ar 2021.gada janvāri maksā kreditoriem 166,67 eiro mēnesī.
Kas notiks, ja parādnieks nemaksās kreditoriem vismaz 1/3 no minimālās mēneša darba algas?
Parādnieki bieži pieļauj šādu kļūdu – maksā kreditoriem plānā paredzēto maksājumu, neskatoties uz to, ka viņiem ir palielinājušies ienākumi vai ir paaugstināta minimālā darba alga.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā neievēro likumā noteiktās prasības, tiesa, pabeidzot maksātnespējas procesu, var nedzēst saistības (sk. Kādu iemeslu dēļ tiesa var nedzēst parādus (saistības)?)
Tomēr 2020.gada 26.maijā Augstākā tiesa lēmumā lietā Nr. C21041616, SPC-5/2020 ir pateikusi, ka nebūtiski pārkāpumi nevar būt iemesls, lai neatbrīvotu parādnieku no saistībām, tomēr vienlaicīgi ir norādījusi, ka pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lietā individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.
Tas nozīmē, ka visdrīzāk, ja parādnieks savu kļūdu būs vēlāk novērsis (samaksājis iztrūkstošo summu), tiesa to uzskatīs par nebūtisku pārkāpumu un saistības dzēsīs, taču katrs tiesnesis to var vērtēt savādāk un tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesa lietās nevar pārsūdzēt, tāpēc labāk ir neriskēt un veikt maksājumus kreditoriem katru mēnesi atbilstoši likuma prasībām
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu šeit.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com

Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu
2020.gada 27.decembris
Covid-19 krīze ir sagādājusi nepatīkamus brīžus arī maksātnespējīgām fiziskām personām, kurām saistību dzēšanas procedūras laikā katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem, arī tad, ja tās nesaņem ienākumus vai ienākumi ir samazinājušies.
Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku.
Sākotnēji laiks, līdz kuram maksātnespējīgajām fiziskajām personām bija paredzēta šāda iespēja, bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, taču ar 2020.gada 18.decembra grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā šis laiks tika pagarināts līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Īsumā:
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu (pārcelt termiņu).
- Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā.
- Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu.
- Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem (pārcelt termiņu)
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38.pantā ir paredzēts:
“Līdz 2021.gada 30.jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.”
Maksājumu termiņa pagarināšana nenotiek automātiski uz likuma pamata. Par pagarināšanu lemj tiesa, un tikai tad, ja maksātnespējīgā fiziskā persona ir iesniegusi tiesai attiecīgu pieteikumu.
Likums neparedz parādnieku atbrīvot no maksājumu veikšanas kreditoriem, bet tikai paredz iespēju parādniekam kādu laiku neveikt maksājumus, par attiecīgu laiku pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu.
Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā
Likums nenosaka, kas tiesai ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par termiņa pagarināšanu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiesas ziņā ir atstāts jautājums par to:
-
atļaut vai neatļaut maksājumu atlikšanu,
-
kādu apstākļu un iemeslu dēļ var atlikt maksājumus,
-
uz cik ilgu laiku var atlikt maksājumus.
Tomēr jāatceras, ka tiesa var pieņemt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto apstākļu un tiesai iesniegto dokumentu pamata. Tāpēc visi apstākļi, kurus parādnieks vēlas, lai tiesa ņemtu vērā, ir jānorāda pieteikumā, un pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda šos apstākļus.
Izņēmums ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tāpēc apstākļiem, ar ko pamatot pieteikumu, jābūt saistītiem ar Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajām sekām.
Tiesa par termiņa pārcelšanu var lemt līdz 2021.gada 30.jūnijam, bet tas neierobežo tiesu izlemt, uz cik ilgu laiku atlikt maksājumus. Tiesa var atļaut atlikt maksājumu veikšanu arī uz laiku, kas ir ilgāks par 2021.gada 30.jūniju.
Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu
Likums nosaka, ka pieteikumam ir jābūt motivētam. Tas nozīmē, ka:
-
pieteikumā ir jānorāda apstākļi, kuru dēļ maksātnespējīgā fiziskā persona nespēj veikt maksājumus,
-
pieteikumam ir jāpievieno dokumenti (pierādījumi), kas pierāda šo apstākļu pastāvēšanu.
Pieteikums tiesai ir juridisks dokuments, kas jāsastāda atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bet tiesai iesniedzamie dokumenti ir pierādījumi, kuri jāizvēlas un jānoformē atbilstoši pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likuma noteikumiem, tāpēc pieteikuma sagatavošanā noteikti ir jālūdz jurista palīdzība.
Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā
Maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir arī citas iespējas samazināt maksājumu apmēru, ja rodas grūtības veikt maksājumus kreditoriem. Šīs iespējas paredz Maksātnespējas likums, tās nav saistītas ar Covid-19 izraisīto krīzi, taču parādnieks var šīs iespējas izmantot arī tad, ja grūtības veikt maksājumus ir radušās Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes dēļ.
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādnieks var:
-
samazināt ikmēneša maksājumu (bet jebkurā gadījumā ikmēneša maksājums nedrīkst būt mazāks par vienu trešdaļu no minimālās darba algas), ja ir samazinājušies ienākumi,
-
vienu reizi visā maksātnespējas procesa laikā uz pusi samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem (arī uz summu, kas ir mazāka par vienu trešdaļu no minimālās darba algas) uz laiku līdz vienam gadam, ja parādnieks nevar atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbanespējīgs.
Parasti šajos gadījumos saistību dzēšanas procedūras termiņš un attiecīgi arī maksātnespējas procesa termiņš nav jāpagarina.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu šeit.









_edited.png)

