Profesionāla
palīdzība parādniekiem
29 161 925
Jaunumi/raksti
Maksātnespējas process ir kļuvis dārgāks minimālās mēneša darba algas palielināšanas dēļ
2023.gada 5.janvāris
Daļa no maksātnespējas procesa izmaksām ir atkarīgas no minimālās mēneša darba algas apmēra, tāpēc sākot ar 2023.gada 1.janvāri sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro ir sadārdzinājies arī maksātnespējas process...
Lasīt tālāk ...
Augstākā tiesa ir mainījusi viedokli par kreditora prasījuma neiesniegšanas sekām
2022.gada 20.decembris
Līdz šim Augstākā tiesa vienmēr ir viennozīmīgi atzinusi, ka tie kreditori, kuri nepiesaka kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā, zaudē savas tiesības prasīt parāda samaksu. Tomēr nesen tiesa mainīja savu viedokli un atzina, ka maksātnesējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem maksātnespējas procesā nepieteiktajiem parādiem, kurus tā pati nav norādījusi...
Lasīt tālāk ...
Saeima ir apstiprinājusi fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu
2021.gada 16.jūnijs
Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem. Pagaidām jauno likumu vēl nevar izmantot, jo tas stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī ..
Lasīt tālāk ...
_edited.png)
Patēriņa kredītu pagarināšanas maksas ir atzītas par nelikumīgām
2021.gada 15.janvāris
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo procentu un citu maksājumu apmēru, ko kreditori var pieprasīt maksāt patērētājiem, tomēr liela daļa patēriņa kredītu devēji šos likuma noteikumus pārkāpj. Augstākā tiesa ir atzinusi par nelikumīgu vienu no veidiem, ko daudzi kredītu devēji līdz šim izmantoja, lai apietu likuma ierobežojumus – kredīta pagarināšanas maksas, kuras neiekļāva kopējo izmaksu aprēķinā...
Lasīt tālāk ...
Sākot ar 2021.gada janvāri maksātnespējīgām fiziskām personām ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 166,67 eiro mēnesī
2021.gada 3.janvāris
Visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra, katru mēnesi ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 1/3 no savas darba algas, bet ne mazāk ka 1/3 no minimālās mēneša darba algas. 2021.gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta, tāpēc sākot ar janvāri minimālais maksājums kreditoriem ir lielāks – 166,67 eiro mēnesī...
Lasīt tālāk ...
Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu
2020.gada 27.decembris
Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs jaunajā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku ...
Lasīt tālāk ...
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Augstākā tiesa ir mainījusi viedokli par kreditora prasījuma neiesniegšanas sekām
Līdz šim Augstākā tiesa vienmēr ir viennozīmīgi atzinusi, ka tie kreditori, kuri nepiesaka kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā, zaudē savas tiesības prasīt parāda samaksu. Tomēr nesen tiesa mainīja savu viedokli un atzina, ka parādnieks nevar tikt atbrīvots no tiem maksātnespējas procesā nepieteiktajiem parādiem, kurus arī pats parādnieks nav norādījis.
ĪSUMĀ:
- Maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, bet kreditoram pašam ir jāseko līdzi ierakstiem maksātnespējas reģistrā un jāpiesaka kreditoru prasījumi.
- Līdz šim tiesu praksē konsekventi tika atzīts, ka parādnieks tiek atbrīvots arī no tiem parādiem, kurus kreditori nav pieteikuši maksātnespējas procesā.
- Augstākā tiesa 2022.gada beigās savu viedokli mainīja - atzina, ka maksātnespējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem nepieteiktajiem parādiem, kurus tā nav norādījusi maksātnespējas procesā.
- Augstākās tiesas spriedums rada riskus tām personām, kurām norit vai jau ir pabeigts maksātnespējas process.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir radušās problēmas maksātnespējas procesā vai no jums nepamatoti prasa parāda samaksu, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Parādniekam ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, bet kreditoriem pašiem ir jāseko līdzi ierakstiem maksātnespējas reģistrā un jāpiesaka kreditoru prasījumi
Parādniekam ir pienākums maksātnespējas pieteikumā norādīt visus savus kreditorus, tomēr likumā nav noteiktas nekādas sekas tam, ja parādnieks šo pienākumu norādīt kreditorus neizpilda.
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka jebkura persona var atrast informāciju par uzsāktajiem maksātnespējas procesiem maksātnespējas reģistrā. Nevienam kreditoram netiek sūtīta informācija par maksātnespējas procesa uzsākšanu, tāpēc kreditoriem pašiem ir jāseko līdzi (regulāri jāpārbauda maksātnespējas reģistrā publicētā informācija), vai viņu parādniekiem nav uzsākts maksātnespējas process. Arī parādniekam nav pienākums informēt savus kreditorus par maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Kreditoram pašam pēc savas iniciatīvas likumā noteiktajā ir arī jāpiesakās maksātnespējas procesā (ir jāiesniedz kreditora prasījums administratoram), bet, ja kreditors to neizdara, viņš zaudē savas tiesības prasīt no parādnieka parāda samaksu. Tas nozīmē, ka gan tie kreditori, kuri iesniedz kreditora prasījumu, gan tie, kuri neiesniedz, maksātnespējas procesa rezultātā zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
Līdz šim tiesu praksē konsekventi tika atzīts, ka parādnieks tiek atbrīvots no tiem parādiem, kurus kreditori nav pieteikuši maksātnespējas procesā
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka kreditoram likumā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz savs kreditora prasījums administratoram, bet, ja kreditors to neizdara, viņš savas tiesības prasīt parāda samaksu zaudē. Likumā nav noteikts pienākums parādniekam informēt savus kreditorus par maksātnespējas procesu.
Arī Augstākā tiesa šos likuma noteikumus līdz šim ir piemērojusi tiešā tā, kā likumā ir rakstīts, tai skaitā ir atzinusi, ka kreditors pats ir vainīgs, ja nav savlaicīgi pamanījis ierakstus maksātnespējas reģistrā, kas visiem ir publiski pieejams, un tāpēc ir nokavējis sava kreditora prasījuma iesniegšanas termiņu.
“.. likumdevējs ir noteicis, ka šāda publiskošana ir pietiekama, lai atzītu, ka attiecīgā informācija ir paziņota adresātam, tādejādi visiem kreditoriem ir nodrošināta iespēja sekot sava parādnieka tiesiskā statusa izmaiņām, pārliecinoties par to maksātnespējas reģistrā.” (LR Augstākās tiesas 2016.gada 31.marta spriedums lietā Nr. C15244511 SKC-3/2016).
Augstākā tiesa 2022.gada beigās savu viedokli mainīja – atzina, ka maksātnespējīgā fiziskā persona nevar tikt atbrīvota no tiem nepieteiktajiem parādiem, kurus tā nav norādījusi maksātnespējas procesā
2022.gada 3.oktobra spriedumā lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 Augstākā tiesa, atsaucoties uz labas ticības principu, ir nonākusi pie pavisam citādāka secinājuma - ka kreditors nezaudē tiesības prasīt parāda samaksu, ja kreditors par šo parādu nav iesniedzis kreditora prasījumu un ja parādnieks šo parādu apzināti nav norādījis fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Tomēr tiesa nav devusi skaidru atbildi, kas parādniekam ir jādara attiecībā uz tiem parādiem, par kuriem maksātnespējas procesā kreditori nav iesnieguši savus kreditoru prasījumus. Tiesa nav pateikusi, vai pietiek ar to, ka parādnieks visus savus kreditorus norāda maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī (maksātnespējas pieteikumā), norāda visus savus kreditorus administratoram, vai arī papildus tam ir nepieciešams nepieteiktos parādus iekļaut saistību dzēšanas plānā, vai informēt par uzsākto maksātnespējas procesu tos kreditorus, kas nav pieteikušies.
Augstākās tiesas spriedums lielākos riskus rada tām personām, kurām norit vai jau ir pabeigts maksātnespējas process
Tie parādnieki, kuri tikai uzsāk maksātnespējas procesu vai kuriem process ir tikko uzsākts, vēl var kaut ko izdarīt, lai tiesai nebūtu pamats atzīt, ka viņi apzināti nav norādījuši kādu savu kreditoru, piemēram, var rakstiski aicināt kreditorus iesniegt kreditoru prasījumus.
Tomēr tām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra vai process jau ir pabeigts, šādas iespējas vairs nav, tāpēc ir ļoti iespējams, ka daudziem parādniekiem, neskatoties uz pabeigto maksātnespējas procesu, būs jāmaksā tie parādi, kuri nebija pieteikti maksātnespējas procesā vai arī jāuzsāk maksātnespējas process atkārtoti, lai dzēstu iepriekšējā procesā nepieteiktos parādus.
Ko darīt?
Gadījumā, ja pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas kāds no kreditoriem prasa samaksāt veco parādu vai iesniedz prasību tiesā par parāda piedziņu, parādniekam pašam ir jāaizstāv savas tiesības, t.i., ir jāraksta tiesai paskaidrojumi un jāiesniedz attiecīgi pierādījumi. Ja esat nonācis šādā situācijā, zvaniet vai rakstiet, jo bez maksātnespējas jautājumos pieredzējuša jurista palīdzības šādos gadījumos nevar iztikt.
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Ja no jums nepamatoti piedzen parādu vai jums maksātnespējas procesā ir radušās problēmas, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Saeima apstiprina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu
2021.gada 16.jūnijā
Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem.
ĪSUMĀ:
- Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.
- Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks.
- Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem.
- Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī
Pagaidām likumā paredzēto atbrīvošanu no parādsaistībām nevar izmantot, jo likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.
Taču parādnieki var jau šobrīd veikt nepieciešamās darbības, lai viņi atbilstu šī likuma prasībām, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.
Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks
Jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu gaida daudzi parādnieki, kuri nevar samaksāt patēriņa kredītus, taču daudziem no viņiem likuma noteikumi sagādās vilšanos. Jaunajā likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādsaistībām varēs izmantot tikai ļoti ierobežots parādnieku loks, turklāt atbrīvoties nevarēs no visiem parādiem.
Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem
No parādiem saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu varēs atbrīvoties tikai ierobežots parādnieku loks (sk. Kuri parādnieki varēs atbrīvoties no parādsaistībām saskaņā ar jauno likumu?). Galvenās prasības, kurām parādniekam būs jāatbilst, ir šādas:
-
parādnieks pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (kas ir statuss, kas nav atkarīgs no tā, vai persona ir faktiski maksājusi nodokļus) un viņam pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā;
-
parādnieks saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, piemēram, pensiju, pabalstu, atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;
-
parādnieka vidējie ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet ja parādniekam ir bērni, šai vidējai mēnešalgai ir jāpieskaita vēl 64 eiro uz katru bērnu (nauda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā);
-
parādniekam nav parādi, kas ir nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku;
-
parādniekam pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss vai trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecībā esošās personas statuss;
-
parādnieka parādsaistību kopējais apmērs ir ne mazāks par 500 eiro un ne lielāks par 5000 eiro;
-
parādniekam nepieder vērtīga manta vai nekustamais īpašums, kuru pārdodot, var samaksāt parādus;
-
parādnieks pēdējo trīs gadu laikā nav sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.
Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem
Parādnieki nevarēs atbrīvoties no jebkuriem parādiem, bet tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem - patēriņa parādiem, parādkartes un parādlīnijas parādiem, ātro kredītu parādiem, studiju kredīta parādiem, preču nomaksas pirkuma parādiem, finanšu, operatīvā un cita veida līzinga parādiem, lombarda parādiem (sk. No kādiem parādiem varēs atbrīvoties saskaņā ar jauno likumu?).
Tas nozīmē, ka parādnieki šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no īres maksas un komunālo pakalpojumu parādiem, parādiem pret fiziskajām personām un tādiem aizdevumiem, ko ir izsniegušas juridiskas personas, kas nenodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, no parādiem, kas ir radušies dažādu likumu pārkāpumu dēļ.
Ko darīt?
Parādnieki, kas plāno izmantot jaunajā likumā paredzētās iespējas, jau šobrīd var pārliecināties, vai viņi varēs izpildīt visus jaunajā likumā paredzētos pienākumus, un vai viņi atbilst visām likumā noteiktajām prasībām. Parādnieki jau šobrīd arī var veikt darbības, lai viņi varētu izmantot šo likumu, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA PARĀDNIEKIEM
Ja apsverat iespēju atbrīvoties no parādiem vai jums ir citi jautājumi par parādiem un to risinājumiem, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
_edited.png)
Patēriņa kredītu pagarināšanas maksas ir atzītas par nelikumīgām
2021.gada 15.janvāris
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo procentu un citu maksājumu apmēru, ko kreditori var pieprasīt maksāt patērētājiem, tomēr liela daļa patēriņa kredītu devēji šos likuma noteikumus pārkāpj. Augstākā tiesa ir atzinusi par nelikumīgu vienu no veidiem, ko daudzi kredītu devēji līdz šim izmantoja, lai apietu likuma ierobežojumus – kredīta pagarināšanas maksas, kuras neiekļāva kopējo izaksu aprēķinā.
Īsumā:
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji drīkst pieprasīt no patērētāja.
- Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, kas ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās.
- Kredīta ņēmēji var prasīt kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji var pieprasīt no patērētāja par kredīta izmantošanu
Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka maksa (jeb kredīta kopējās izmaksas patērētājam), ko kredīta devēji var prasīt patērētājiem par aizdevumu, ir 0,07 % dienā (25,55 % gadā) no kredīta summas, bet līdz 2019.gada 1.jūlijām šis ierobežojums bija 0,25 % dienā jeb 91,25 % gadā.
Likumā ir noteikts, ka šajā maksā par kredīta izmantošanu ir jāieskaita visi maksājumi, ne tikai lietošanas procenti, proti, arī komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi.
Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, ka ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās
Patēriņa kredīta devēji, lai apietu likuma noteikumu, kas ierobežo maksu par kredītu, līgumos paredzēja papildus maksājumu – kredīta pagarināšanas izmaksas, kuras neiekļāva kredīta kopējās izmaksās, tādejādi faktiski saņemot no kredīta ņēmējiem samaksu, kas pārsniedza likumā noteiktās maksimālās kredīta izmaksas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādu praksi atzina par nelikumīgu un vairākiem patēriņa kredīta devējiem (Soho group, DelfinGroup, 4finansce, ONDO, OC Finance) par to piemēroja sodus. Patēriņa kredīta devēji šos lēmumus pārsūdzēja tiesā, Augstākā tiesa prasīja Eiropas Savienības Tiesas viedokli, un Eiropas Savienības Tiesa viennozīmīgi atzina, ka kredīta pagarināšanas izmaksas ir atzīstamas par maksājumu, kas ir jāiekļauj kredīta kopējās izmaksās, uz kurām attiecas likumos noteiktie izmaksu ierobežojumi:
“.. “kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir jāinterpretē tādejādi, ka šis jēdziens sevī ietver kredīta iespējamas pagarināšanas izmaksas gadījumā, ja pirmkārt, konkrēti un precīzi noteikumi par kredīta iespējamu pagarināšanu, ieskaitot tā termiņu, ietilpst kredītlīguma noteikumos un nosacījumus, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs, un, otrkārt, ja šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas.” (Eiropas Savienības Tiesas 2020.gada 16.jūlija spriedums lietā Nr. C-686/19 (SIA „Soho Group”, ECLI:EU:C:2020:582))
Uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pamata Augstākā tiesa pieņēma vairākus spriedumus, ar kuriem atzina par pareiziem Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par pagarināšanas maksām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr. A420185217, SKA-436/2020).
Kredīta ņēmēji var prasīt kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai
Minētajiemm tiesas spriedumiem ir nozīmīgas sekas. Ja līdz šim vēl nebija viennozīmīgi skaidrs, vai pagarināšanas maksas ir jāieskaita kredīta izmaksās, uz kurām attiecas izmaksu ierobežojumi, tad šobrīd neviena tiesa nevar lemt savādāk. Jebkurš patērētājs, kurš ir maksājis kredīta pagarināšanas maksājumus, un kuriem šīs pagarināšanas maksas kopā ar citiem maksājumiem pārsniedz likumā noteiktās maksimālās izmaksas (attiecīgi 0,07 vai 0,25 % dienā), ir tiesīgs prasīt kredīta devējam vai tiesai jau samaksātās pagarināšanas maksas ieskaitīt kredīta pamatsummas samaksā un attiecīgi samazināt kreditoram maksājamo summu.
Palīdzība ir viena zvana attālumā
Jums ir parādi un meklējat risinājumu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Sākot ar 2021.gada janvāri maksātnespējīgām fiziskām personām ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 167,66 eiro mēnesī
2021.gada 3.janvāris
Visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra, katru mēnesi ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 1/3 no savas darba algas, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēneša darba algas. 2021.gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta – tā ir 500 eiro mēnesī, tāpēc sākot ar janvāri minimālais maksājums kreditoriem ir lielāks – 166,67 eiro mēnesī.
ĪSUMĀ:
- Kreditoriem ir jāmaksā vismaz 166,67 eiro mēnesī, neskatoties uz to, ka saistību dzēšanas plānā ir paredzēta mazāka kreditoriem maksājamā summa.
- Maksātnespējīgajai fiziskajai personai nav jāmaina savs saistību dzēšanas plāns.
- Ja maksātnespējīgā fiziskā persona maksā mazāk par minimālo maksājumu, tiesa var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Kreditoriem ir jāmaksā vismaz 166,67 eiro, neskatoties uz to, ka saistību dzēšanas plānā ir paredzēta mazāka kreditoriem maksājamā summa
Parādnieki bieži pieļauj kļūdu – maksā kreditoriem saistību dzēšanas plānā paredzēto summu, neskatoties uz to, ka ir paaugstināta minimālā darba alga vai parādniekam ir palielinājušies ienākumi. Parādnieki domā, ka, ja jau administrators vai kreditori neko nesaka, tad viss ir kārtībā. Tomēr tā tas nav. Administratora pienākums nav nepārtraukti kontrolēt parādnieku vai dot viņam padomus, ja viņš nerīkojas pareizi (sk. Ko dara administrators?). Arī kreditori parasti neko neuzsāk, ja parādnieks maksātnespējas procesā dara kaut ko nepareizi.
Likumā ir precīzi noteikts, ka parādniekam ir jāpilda saistību dzēšanas plāns, t.i., jāmaksā kreditoriem tik, cik ir paredzēts plānā. Bet tikpat nepārprotami likums nosaka parādnieka pienākumu maksāt kreditoriem katru mēnesi maksājumu, kas nav mazāks par 1/3 no minimālās mēneša darba algas. Tāpēc parādniekiem, kuriem plānā ir paredzēts minimālais maksājums (143,33 eiro, kas ir 1/3 no iepriekšējās minimālās mēneša darba algas), sākot ar 2021.gada janvāri ir jāmaksā vairāk – 166,67 eiro mēnesī.
Maksātnespējīgajai fiziskai personai nav jāmaina savs saistību dzēšanas plāns
Likums nenosaka, ka jebkurā gadījumā, ja saistību dzēšanas procedūras laikā mainās kreditoriem maksājamās summas apmērs, ir jāizdara attiecīgi grozījumi saistību dzēšanas plānā.
Arī praksē, tiesai pārbaudot, vai parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu, parasti tiesas par pārkāpumu neuzskata situācijas, kad parādnieks ir maksājis kreditoriem vairāk nekā paredzēts plānā, bet nav attiecīgi izmainījis pašu plānu (nav sagatavojis plāna grozījumus un prasījis to apstiprināt kreditoriem un tiesai).
Minēto iemeslu dēļ tiem parādniekiem, kuriem plānā bija paredzēts veikt minimālo maksājumu – 143,33 eiro mēnesī, nav nepieciešams grozīt plānu. Pilnībā pietiek, ja parādnieks sākot ar 2021.gada janvāri maksā kreditoriem 166,67 eiro mēnesī.
Kas notiks, ja parādnieks nemaksās kreditoriem vismaz 1/3 no minimālās mēneša darba algas?
Parādnieki bieži pieļauj šādu kļūdu – maksā kreditoriem plānā paredzēto maksājumu, neskatoties uz to, ka viņiem ir palielinājušies ienākumi vai ir paaugstināta minimālā darba alga.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā neievēro likumā noteiktās prasības, tiesa, pabeidzot maksātnespējas procesu, var nedzēst saistības (sk. Kādu iemeslu dēļ tiesa var nedzēst parādus (saistības)?)
Tomēr 2020.gada 26.maijā Augstākā tiesa lēmumā lietā Nr. C21041616, SPC-5/2020 ir pateikusi, ka nebūtiski pārkāpumi nevar būt iemesls, lai neatbrīvotu parādnieku no saistībām, tomēr vienlaicīgi ir norādījusi, ka pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lietā individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.
Tas nozīmē, ka visdrīzāk, ja parādnieks savu kļūdu būs vēlāk novērsis (samaksājis iztrūkstošo summu), tiesa to uzskatīs par nebūtisku pārkāpumu un saistības dzēsīs, taču katrs tiesnesis to var vērtēt savādāk un tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesa lietās nevar pārsūdzēt, tāpēc labāk ir neriskēt un veikt maksājumus kreditoriem katru mēnesi atbilstoši likuma prasībām
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu šeit.
Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com
Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu
2020.gada 27.decembris
Covid-19 krīze ir sagādājusi nepatīkamus brīžus arī maksātnespējīgām fiziskām personām, kurām saistību dzēšanas procedūras laikā katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem, arī tad, ja tās nesaņem ienākumus vai ienākumi ir samazinājušies.
Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku.
Sākotnēji laiks, līdz kuram maksātnespējīgajām fiziskajām personām bija paredzēta šāda iespēja, bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, taču ar 2020.gada 18.decembra grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā šis laiks tika pagarināts līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Īsumā:
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu (pārcelt termiņu).
- Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā.
- Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu.
- Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem (pārcelt termiņu)
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38.pantā ir paredzēts:
“Līdz 2021.gada 30.jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.”
Maksājumu termiņa pagarināšana nenotiek automātiski uz likuma pamata. Par pagarināšanu lemj tiesa, un tikai tad, ja maksātnespējīgā fiziskā persona ir iesniegusi tiesai attiecīgu pieteikumu.
Likums neparedz parādnieku atbrīvot no maksājumu veikšanas kreditoriem, bet tikai paredz iespēju parādniekam kādu laiku neveikt maksājumus, par attiecīgu laiku pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu.
Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā
Likums nenosaka, kas tiesai ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par termiņa pagarināšanu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiesas ziņā ir atstāts jautājums par to:
-
atļaut vai neatļaut maksājumu atlikšanu,
-
kādu apstākļu un iemeslu dēļ var atlikt maksājumus,
-
uz cik ilgu laiku var atlikt maksājumus.
Tomēr jāatceras, ka tiesa var pieņemt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto apstākļu un tiesai iesniegto dokumentu pamata. Tāpēc visi apstākļi, kurus parādnieks vēlas, lai tiesa ņemtu vērā, ir jānorāda pieteikumā, un pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda šos apstākļus.
Izņēmums ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tāpēc apstākļiem, ar ko pamatot pieteikumu, jābūt saistītiem ar Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajām sekām.
Tiesa par termiņa pārcelšanu var lemt līdz 2021.gada 30.jūnijam, bet tas neierobežo tiesu izlemt, uz cik ilgu laiku atlikt maksājumus. Tiesa var atļaut atlikt maksājumu veikšanu arī uz laiku, kas ir ilgāks par 2021.gada 30.jūniju.
Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu
Likums nosaka, ka pieteikumam ir jābūt motivētam. Tas nozīmē, ka:
-
pieteikumā ir jānorāda apstākļi, kuru dēļ maksātnespējīgā fiziskā persona nespēj veikt maksājumus,
-
pieteikumam ir jāpievieno dokumenti (pierādījumi), kas pierāda šo apstākļu pastāvēšanu.
Pieteikums tiesai ir juridisks dokuments, kas jāsastāda atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bet tiesai iesniedzamie dokumenti ir pierādījumi, kuri jāizvēlas un jānoformē atbilstoši pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likuma noteikumiem, tāpēc pieteikuma sagatavošanā noteikti ir jālūdz jurista palīdzība.
Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā
Maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir arī citas iespējas samazināt maksājumu apmēru, ja rodas grūtības veikt maksājumus kreditoriem. Šīs iespējas paredz Maksātnespējas likums, tās nav saistītas ar Covid-19 izraisīto krīzi, taču parādnieks var šīs iespējas izmantot arī tad, ja grūtības veikt maksājumus ir radušās Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes dēļ.
Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādnieks var:
-
samazināt ikmēneša maksājumu (bet jebkurā gadījumā ikmēneša maksājums nedrīkst būt mazāks par vienu trešdaļu no minimālās darba algas), ja ir samazinājušies ienākumi,
-
vienu reizi visā maksātnespējas procesa laikā uz pusi samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem (arī uz summu, kas ir mazāka par vienu trešdaļu no minimālās darba algas) uz laiku līdz vienam gadam, ja parādnieks nevar atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbanespējīgs.
Parasti šajos gadījumos saistību dzēšanas procedūras termiņš un attiecīgi arī maksātnespējas procesa termiņš nav jāpagarina.
PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS
Ja jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com.
Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu šeit.