Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāmaksā kreditoriem viena trešdaļa no saviem ienākumiem, neizskaidrojot tuvāk, kas ir uzskatāmi par ienākumiem. Tāpēc maksātnespējas procesā tiesas vadās no Civilprocesa likumā paredzētajiem noteikumiem par tiesu izpildītāju veikto piedziņu, proti, par ienākumiem, no kuriem ir jāmaksā 1/3 kreditoriem, uzskata tos ienākumus, no kuriem ieturējumus var izdarīt tiesu izpildītāji.

​

Tomēr līdz šim maksātnespējas procesos netika ņemti vērā Civilprocesa likumā vai citos likumos paredzētie noteikumi par minimālo ienākumu apmēru, kas tiesu izpildītājam vienmēr ir jāatstāj parādnieka rīcībā un no kuriem nevar izdarīt ieturējumus.  

​

Piemēram, līdz 2024.gada 30.septembrim tiesu izpildītājs, piedzenot kredīta parādus, nevarēja vispār izdarīt ieturējumus no ienākumiem, ja darba alga pēc nodokļu samaksas nepārsniedza minimālo mēneša darba algu (EUR 700). Tomēr maksātnespējas procesā parādniekam arī tad, ja viņa ienākumi ir mazāki par minimālo mēneša darba algu, katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem 1/3 apmērā no minimālās mēneša darba algas (šobrīd EUR 233,34 mēnesī).

​

Augstākā tiesa 2024.gada 13.jūnija lēmumā Nr. C69419521, SPC-3/2024 ir atkāpusies no līdzšinējās prakses un pateikusi, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai no personas saņemtās invaliditātes pensijas ir jānovirza viena trešā daļa nevis no visas invaliditātes pensijas, bet gan tikai no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi. 

 

Piemēram, ja parādnieks saņem darba algu pēc nodokļu samaksas EUR 800,- apmērā un invaliditātes pensiju EUR 200,- apmērā, maksātnespējas procesā parādniekam ir jāmaksā kreditoriem katru mēnesi 1/3 no savas algas (EUR 266,670) un papildus tam EUR 9,67, kas ir 1/3 no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju (EUR 200) un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi (kas šobrīd ir EUR 171).

​