Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā?

​

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir tiesas process, kurā parāda piedziņa notiek ļoti ātri un vienkārši - kreditors iesniedz tiesai īsu pieteikumu, tiesa nosūta parādniekam brīdinājumu, un, ja parādnieks 2 nedēļu laikā neatbild, ka nepiekrīt parādam, tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu (sk. arī Kā notiek parādu piedziņa?). 

​​​

"Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām  noteikumiem, kas raksturīgi tikai un vienīgi šim tiesvedības veidam. Tas ir vienkāršots un paātrināts process, kur parādniekam nosūtītajā brīdinājumā ietverta norāde, ka tiesa nepārbauda pieteiktā prasījuma pamatotību, kas tādejādi visu neskaidro jautājumu risināšanu uzliek parādniekam" (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 19.decembra lēmums SKC-3110/2014).

​

​

​

Tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu arī tad, ja parādnieks nesaņem brīdinājumu vai parāda piedziņa nav pamatota 

​

​​

Līdz 2025.gada aprīlim no parāda piedziņas ar tiesas lēmumu brīdinājuma kārtībā varēja izvairīties, nesaņemot ierakstīto sūtījumu (neaizejot uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei). Šobrīd tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir vai nav saņēmis no tiesas brīdinājumu, tāpēc ar dokumentu nesaņemšanu no tiesas lēmuma pieņemšanas nevar izvairīties.

 

Tiesa nepieņem lēmumu par parāda piedziņu vienīgi tad, ja noteiktajā termiņā parādnieks ir nosūtījis tiesai atpakaļ parakstītu veidlapu (bet ne parastu vēstuli) ar atzīmi, ka nepiekrīt parādam.

​

Šajā parāda piedziņas procesā tiesa nepārbauda parāda piedziņas pamatotību un neņem vērā parādnieka paskaidrojumus, tāpēc, ja parādnieks nenosūta tiesai atpakaļ veidlapu ar atzīmi, ka neatzīst parādu vai atzīst to tikai daļēji, tiesa var piedzīt parādu lielākā apmērā, var piedzīt parādu arī tad, ja ir iestājies noilgums vai parāda piedziņai vispār nav nekāda pamata.

​ 

 ​

​

Ko darīt, lai tiesa nepieņemtu lēmumu par parāda piedziņu, parādniekam par to neko nezinot?

​

Nevar cerēt uz tiesas labvēlību vai to, ka tiesa pārbaudīs kreditora pieteikumu un pieņems pamatotu lēmumu. Tikai tad, ja parādnieks pats rīkojas un visu izdara pareizi, ir iespējams nodrošināties, ka tiesa nepiedzen parādu.

To var izdarīt šādi:

• vai nu izveidojot oficiālo elektronisko adresi mājaslapā latvija.lv un regulāri pārbaudot, vai uz to nav atsūtīts no tiesas brīdinājums, vai nu deklarējot savu adresi un nekavējoties saņemot visus pa pastu uz deklarēto adresi atsūtītos ierakstītos sūtījumus;

• noteiktajā termiņā (tā lai tiesa saņem atbildi ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad tiesa ir nosūtījus brīdinājumu) kā atbildi nosūtīt tiesai atbildes veidlapu, kurā ir atzīmēts (bez jebkādiem citiem papildus paskaidrojumiem), ka parādnieks nepiekrīt parādam.

​

​Tomēr parāda neatzīšana novērsīs piedziņu tikai uz laiku, jo kreditors var atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu par parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā vai iesniegt prasību tiesā parastajā kārtībā. Tāpēc brīdinājuma saņemšana par parāda piedziņu ir pēdējais brīdis, kad izdomāt, kā risināt parādu problēmas, tai skaitā noskaidrot, vai maksātnespējas process nav izdevīgākais parādu risinājums (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?).    

​

​

​

Prasības neatzīšana vai daļēja atzīšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma maksāt parādu vai neatzīto parāda daļu 

​

Nereti parādnieki maldīgi uzskata, ka tad, ja viņi neatzīs parādu vai atzīs to daļēji, kreditors pēc tam parādu vairs nevarēs piedzīt vai nevarēs vairs prasīt maksāt pārējo parādu. Tomēr tā tas nav, jo, neskatoties uz to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu parādu nepiedzīt vai piedzīt tikai daļēji, kreditoram nav nekādi šķēršļi pēc tam šo pašu parādu vai šī parāda neatzīto daļu piedzīt parastajā kārtībā, vai, ja parāda summa ir līdz 2500 eiro, piedzīt to vienkāršotajā procedūrā.

​

To ļoti nepārprotami jau sen ir pateikusi Augstākā tiesa Senāta Civillietu departamenta 23.05.2012. spriedumā lietā Nr. SKC-246/2012: 

"Kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā." 

​

​

​

Kā pārsūdzēt nepamatotu tiesas lēmumu par parāda piedziņu?

​

Arī tad, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu un parādu jau piedzen tiesu izpildītājs, viss nav zaudēts. Ja tiesas lēmums nav pamatots vai tiesa ir piedzinusi par daudz, tiesas lēmumu par parāda piedziņu 3 mēnešu laikā var pārsūdzēt tiesā, ceļot tā saucamo apvērsuma prasību, un par to samaksājot valsts nodevu.

 

Tomēr jāņem vērā, ka kreditori rīkojas negodprātīgi - lai parādnieks neattaptos un nepārsūdzētu tiesas lēmumu, tiesu izpildītājam lēmumu izpildei bieži nodod tikai pēc tam, kad ir pagājis trīs mēnešu termiņš lēmuma pārsūdzēšanai. 

​​

​​

​

Ko darīt? 

​

Ja jūs nezināt, ko atbildēt uz tiesas brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu, tiesa nav pieņēmusi pareizu lēmumu par parāda piedziņu un gribat to pārsūdzēt, vai vēlaties noskaidrot, kā pareizi risināt savas parādu problēmas, rakstiet vai zvaniet. Jūs saņemsiet atbildes uz visiem jūsu jautājumiem un jurista palīdzību jebkurā parāda piedziņas stadijā.