Klients 2008.gadā bija paņēmis kredītu dzīvokļa iegādei, krīzes laikā viņa ienākumi samazinājās, banka vienpusēji izbeidza kredīta līgumu un pārdeva kredīta nodrošināšanai ieķīlāto dzīvokli, tomēr no dzīvokļa pārdošanas saņemtā nauda nesedza visu kredītu, tāpēc klients palika parādā bankai aptuveni 50 tūkstošu eiro.

​

Klients vairāk kā desmit gadus saņēma minimālo algu, jo labāk apmaksātu darbu nebija vērts meklēt tādēļ, ka tiesu izpildītājs atvilktu no algas visu naudu, kas pārsniegtu minimālo darba algu (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).   

​

Klients uzsāka maksātnespējas procesu (sk. Maksātnespējas procesa uzsākšana), bet bankrota procedūras noslēgumā administratore iesniedza tiesai pieteikumu izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības, savu lūgumu pamatojot ar to, ka parādnieks nav bijis godprātīgs – daudzus gadus nav veicis nevienu maksājumu kreditoriem (sk. Kādu iemeslu dēļ tiesa var nedzēst parādus (saistības)?). Klients iesniedza tiesai paskaidrojumus un dokumentus, kas apliecināja, ka viņa ienākumi bija pietiekoši tikai viņa ikdienas izdevumu segšanai, izskaidroja tiesai, ka maksātnespējas procesu uzsāka tikai pēc tam, kad viņa sieva sāka pelnīt vairāk un attiecīgi ģimenes kopējie ienākumi palielinājās, kā arī izskaidroja tiesai, ka nav pamatots administratores viedoklis, ka maksājumu neveikšana kreditoriem pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas var būt pamats maksātnespējas procesa izbeigšanai, nedzēšot saistības. Tiesa piekrita klienta viedoklim un noraidīja administratores lūgumu izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot parādus.

​

Klients divus gadus saistību dzēšanas procedūras laikā maksāja kreditoriem 1/3 no saviem ienākumiem pēc nodokļu samaksas, un pēc šiem diviem gadiem tiesa pieņēma lēmumu dzēst atlikušos parādus (sk. Maksātnespējas procesa pabeigšana un saistību dzēšana).

​

Šobrīd klients ir atradis labāk apmaksātu darbu un saņem visu savu darba algu, jo tiesu izpildītājs vairs neveic ieturējumus no viņa ienākumiem.