Kreditora vienpusēji solījumi dzēst visu parādu vai to samazināt nav juridiski saistoši pašam kreditoram

​

Nereti negodprātīgi parādu piedzinēji un kreditori piedāvā parādniekam atlaist daļu no parāda, ja parādnieks samaksā atlikušo parāda daļu, taču vai nu nepiedāvā slēgt rakstisku vienošanos vispār vai piedāvātajā vienošanās nav nekas teikts par parāda atlaišanu (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?).

​

Šādi vienpusēji kreditora solījumi pašu kreditoru nesaista, pat ja tie ir izteikti rakstiski, tāpēc kreditors var jebkurā brīdī pārdomāt un pieprasīt samaksāt visu parādu. 

 

To paredz Civillikuma 1862.pants, kurā ir noteikts: ​

“Katram kreditoram ir tiesība atteikties no sava prasījuma; ja viņš to nedara pēdējās gribas rīkojumā, tad šim nolūkam vajadzīga savstarpēja vienošanās starp viņu un parādnieku, t.i., saistības atcēlējs līgums. Vienpusējs tiesīgās personas  paziņojums par atteikšanos no sava prasījuma nesaista.”

 

​

​

Pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma kreditors var, tikai noslēdzot noteikta veida līgumu ar parādnieku

​

Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasījuma (tiesībām piedzīt parādu) ir iespējama tikai pirms tiesas vai tiesas procesa laikā.

 

Lai pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasījuma (tiesībām piedzīt parādu) būtu spēkā, ir jānoslēdz viens no šādiem līgumiem:

• atcēlējs līgums (Civillikuma 1862. -1866.pants),

• pārjaunojums (Civillikuma 1867.-1880.pants),

• izlīgums (Civillikuma 1881.-1891.pants un Civilprocesa likuma 27.nodaļa).

​​

Šajos līgumos parasti iekļauj nosacījumus, kas parādniekam ir jāizpilda. Piemēram, līgums var paredzēt, ka kreditors atsakās no prasījuma tiesībām (atlaiž parādu) tikai tad (ar nosacījumu), ka parādnieks noteiktā laika periodā samaksā noteiktu daļu no parāda.

 

​

​

Ja parāds piedzīts ar tiesas spriedumu vai lēmumu, ar izlīgumu var vienoties tikai par sprieduma izpildīšanas veidu

​

Likums “Par tiesu varu” nosaka, ka spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Tāpēc prasītājs un atbildētājs pēc sprieduma stāšanās spēkā ar savstarpēji noslēgtu līgumu nevar mainīt spriedumā piedzīto parāda summu, bet var tikai vienoties par sprieduma izpildes veidu (atlikšanu, sadalīšanu maksājumos u.tml.).

​

Samazināt ar tiesas spriedumu piedzīto parādu var, vienojoties ar kreditoru par parāda pārdošanu (cesiju) citai, parādniekam pazīstamai personai par summu, kas ir mazāka par parāda summu.

​

​

 

Parādniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis par aizdevuma (kredīta) parādu samazināšanu vai dzēšanu

​

Ja kreditors pilnībā dzēš aizdevuma (kredīta) parādu vai to samazina, par dzēsto parādu vai tā samazināto daļu parādniekam ir jāsamaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”.​

​

Galvotājam iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja viņš tiek atbrīvots no galvojuma saistībām, neskatoties uz to, par kāda veida saistībām viņš ir galvojis.

 

​

​

Ko darīt?

​

Juridiski pareizi noslēgt vienošanos par parāda samazināšanu vai parāda cedēšanu nav nemaz tik vienkārši. Turklāt, negodprātīgi parādu piedzinēji un kreditori parādniekiem bieži piedāvā neizdevīgas vai juridiski nesaistošas vienošanās par parādu samazināšanu. Tāpēc, ja vēlaties vienoties ar kreditoru par parāda daļēju samaksu vai izpirkšanu (cesiju), zvaniet vai rakstiet.